15
Un tam tika ziedotas Latvijas cilvēku intereses?
Nē, tā nevar teikt. Protams, “Vienotība” var uzņemties daļu atbildības par to, ka virzība nav bijusi pietiekami strauja, bet mēs nevaram uzņemties atbildību par Kučinska valdību, kur galvenā loma ir Zaļo un zemnieku savienībai. Divus gadus mums ir bijis premjers, kurš ne tikai nepiedāvā vīziju un risinājumu, bet bremzē tos, kas piedāvā. Mēs piedāvājām izglītības reformu, Kučinskis saka – nesteigsimies, nemainīsim…
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis nupat intervijā žurnālam “Ir” gan aizstāvēja premjeru – esot bijis pārpratums, frāzi par “nesteigšanos” Kučinskis esot attiecinājis tikai par priekšlikumu, ka bērniem skolas gaitas būtu jāsāk no sešu gadu vecuma.
Es atvainojos, bet Kučinskis teica, ka šīs Saeimas laikā neko nevirzīs. Es labi saprotu, kā tie procesi virzās. Ja valdības vadītājs personiski nesaka, ka šis jautājums ir svarīgs, tad parasti nekas nenotiek. Jā, mēs esam daļa no šīs valdības, taču mēs esam auto aizmugurējā sēdeklī. No aizmugurējā sēdekļa auto stūrēt nevar un arī valdību vadīt nevar. Varbūt būtu bijis izdevīgāk pēc Straujumas atkāpšanās vispār palikt ārpusē… Par to var daudz diskutēt, taču jāskatās uz priekšu.
Vēl viens jautājums – teritoriālā pārvalde, pašvaldības. Tas ir cieši saistīts gan ar izglītības reformu un skolu tīklojumu, gan ar veselības aprūpes sistēmu. Ko saka Kučinskis un ZZS? Viņi uzskata, ka viss ir labi un neko nevajag mainīt. Tā ir ierastā atbilde – neko nemainām. Bet es saku, ka ir jāmaina! Ja mēs sakārtosim tiesiskumu, izglītības sistēmu un veselības aprūpi, mums būs stabilāka vide, kur ieguldīt, pieaugs algas. Mēs esam vienīgais politiskais spēks, kas no paša sākuma līdz šodienai saka, ka mūsu vieta ir kopā ar Eiropu. Virziens ar Krieviju – tā ir pagātne.
Par “eiropeiskām” tagad sevi dēvē gandrīz visas partijas.
Nav jāklausās vārdi, jāskatās uz darbiem. Mums tā nav nekāda jauna propaganda, mēs šo kursu daudzus gadus esam konsekventi uzturējuši. Valdis Dombrovskis šobrīd ir viens no ietekmīgākajiem politiķiem Eiropas Komisijā! “Vienotība” ir cieši saaugusi kopā ar ES spēcīgāko politisko grupu – Eiropas Tautas partiju grupu.
Tas, protams. Taču Eiropa mainās, tagad tur ir tik dažādi strāvojumi un virzieni, lai kāds varētu atļauties privatizēt apzīmējumu “eiropeiska”. Varbūt precīzāk būtu teikt, ka “Vienotība” ir “briseliskākā” no visām Latvijas partijām…
Atskatoties vēsture, mēs Latvijā vienmēr esam dzīvojuši, apzinoties draudu, kas nāk no austrumu kaimiņa. Tas nekur nav pazudis. Taču tagad ir izveidojusies jauna situācija – ASV prezidents Donalds Tramps. Cilvēki daudzās valstīs gaida jaunās sejas. Lūk, jaunā seja – Tramps. Viņš vārdos un daļēji jau arī darbos uzbrūk saviem ciešākajiem sabiedrotajiem – Eiropas Savienībai. Tātad draudi jeb nestabilitāte pasaulē pieaug. Un tagad jautājums – vai mūsu valdības vadītājs ir cilvēks, kas spēs izvest Latviju cauri gaidāmajām vētrām? Mums ir jānotur valsts neatkarība, un vienlaikus jādara viss, lai palīdzētu noturēt kopā Eiropas Savienību. Ir jāsaprot tā sistēma, jāpazīst cilvēki. Pieprasījums pēc jaunām sejām arī Eiropā ir radījis lielu nestabilitāti. “Jaunā Vienotība” piedāvā stabilitāti un skaidru kursu, kā mums attīstīties.
Vai stabilitāte ir tas, ko vēlētāji gaida? Citēšu, ko nupat intervijā laikrakstam “NRA” teicis komponists Raimonds Pauls: “Savulaik no politikas aizgāja “Latvijas ceļš”, pēc tam – Tautas partija. Šoreiz vajadzētu prasties un aiziet “Vienotībai” – pazust uz visiem laikiem. Godīgi pateikšu: ejiet prom. Jo no tā, ko solījāt, nav izdarīts itin nekas. Ir tikai tukša pļāpāšana.” Jāsaka, ka šis nav tikai viena slavena cilvēka viedoklis, bet diezgan izplatīts sabiedrībā. Ko iebildīsiet?
Es Paula kungu augstu vērtēju kā mūziķi un komponistu. Šajā ziņā viņš ir ģeniāls. Kas saistās ar politiku, tad tas ir gan viena cilvēka uzskats. Savulaik Pauls pārstāvēja Tautas partiju, kas bija mūsu tiešais pretinieks. Mūsu intereses nav saistītas ar tā sauktajiem oligarhiem. Ir vērts atcerēties, ka slavenās “Rīdzenes” sarunas lielā mērā bija par to, kā iznīcināt “Vienotību”, jo oligarhiem tā traucēja. Jā, mēs esam kļūdījušies, es atzīstu, taču paskatieties uz mūsu programmu, uz mūsu cilvēkiem! Vai viņi ir tie, par kuriem ir sūdzības? Ja nepiekrītat mūsu vīzijai, tad tas ir cits jautājums, bet tas, ka vienkārši nepatīk “Vienotība”, nav politisks arguments.
Mums ir tik daudz labu politiķu, kas ne vien sola, bet arī izpilda. Piemēram, Kārlis Šadurskis. Nacionālā apvienība gadiem runā, ka vajag latviskot izglītības sistēmu, bet Šadurskis ņem un izdara.
Tā gan nav patiesība. Labi zināms, ka NA šo jautājumu vairākas reizes virzīja, bet koalīcija vienmēr noraidīja. Arī “Vienotība” agrāk vilcinājās.
Tas ir jūsu redzējums, man ir cits.
Kāpēc šis jautājums netika atrisināts, kad Izglītības ministriju 2014. gadā vadīja jūsu partijas biedre Ina Druviete, bet pēc tam “Vienotības” izvirzītā ministre Mārīte Seile?
Taču Šadurskis virzīja un panāca rezultātu.
Bet ziniet, ko Šadurskis stāsta jau pieminētajā intervijā žurnālam “Ir” – viņš baidījies ātrāk virzīt šo jautājumu uz Saeimu, kamēr Saeimas Izglītības komisiju vadījusi Ilze Viņķele, kura to būtu “nobremzējusi un nolikusi dziļā atvilktnē”. Un Viņķele tolaik bija “Vienotības” biedre, tātad pat vienas partijas iekšienē nevarat tikt skaidrībā! Bet jūs pārmetat Nacionālajai apvienībai, ka viņi iepriekš nav spējuši izsist šo jautājumu cauri Saeimai.
Es varu vēlreiz atkārtot – mūsu organizācija ir izmainījusies. Tajā skaitā šī politiķe vairs nav mūsu partijā. Līdz ar to mums ir daudz skaidrāks mērķis. Jā, mums bija iekšējās “bremzes”, jo partija ir liela. Bija cilvēki, kas atteicās īstenot politiku, kas man un daudziem citiem šķita pareiza. Šobrīd tie, kas teica “nē”, ir prom.
Plašāk runājot, vai pie šiem partiju “bremzējošajiem” politiķiem jūs pieskaitāt arī Solvitu Āboltiņu?
Es uzskatu, ka Āboltiņas kundzei tai skaitā ir arī lieli pozitīvi nopelni. Viņa noturēja partiju vienotu visu Dombrovska valdīšanas laiku. Taču tas, ka viņa tagad ir prom no politikas, dod mums iespēju augt arī citā virzienā, un to mēs arī darām.
