Pirms 30 gadiem izcili sportisti piedzīvoja vilšanos vasaras Olimpiskajās spēlēs Barselonā 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem šajās dienās Latvijā sportam bija pastiprināta uzmanība – kā neatkarīga valsts pirmo reizi pēc okupācijas startējām vasaras olimpiskajās spēlēs.
Trīs latvieši izvēlējās pārstāvēt Neatkarīgo valstu savienības komandu – basketbolisti Igors Miglinieks un Gundars Vētra, kā arī airētājs Ģirts Vilks.
Viņi visi cerēja izcīnīt medaļas, taču to neizdarīja. Basketbolisti spēlē par bronzas medaļām zaudēja Lietuvai. Vilks palika uzticīgs savam pārairu četriniekam no PSRS laikiem, ar ko aizvadīja lielisku četrgadi, 1990. un 1991. gadā kļuva par pasaules čempioniem.
“Mums bija ļoti laba komanda, ilgi startējām kopā, negribējās komandas biedrus pievilt, tāpēc nolēmām startēt zem NVS karoga. Man tas nebija grūts lēmums, atbalsta no Latvijas tobrīd nebija, komandu te izveidot nebija iespēju, airēšana jau tad sāka grimt. Domāju, ka mani Latvijā saprata. Kvartetā vēl bija divi ukraiņi un viens baltkrievs,” “Latvijas Avīzei” sacīja Vilks.
Cerētā zelta vietā gan iznāca fiasko – komanda netika A finālā un B finālā uzvarēja, iegūstot septīto vietu. “1992. gadā bija grūta sezona. Pārmaiņu laiks arī ietekmēja gatavošanos – mūsu treneri pārpirka ASV izlase, kādu laiku strādājām bez trenera. Kādreiz ir jāzaudē. Protams, škrobe bija liela, jo ieguldīts liels darbs,” teica Ģirts Vilks.
Pēcāk viņš apvienojies ar Uģi Lasmani, bet drīz valsts atbalsta trūkuma dēļ nolēmis likt lielajai karjerai punktu. Vēlāk startējis un arī uzvarējis vairākos pasaules veterānu čempionātos. Šobrīd darbojas uzņēmējdarbībā.
Barselonā Latviju pārstāvēja 34 sportisti 13 sporta veidos. Sudraba godalgas izcīnīja kanoe airētājs Ivans Klementjevs (1000 metros) un šāvējs (25 metru ātršaušana ar pistoli), bet Dainis Ozols pārsteidza ar bronzu šosejas riteņbraukšanā.
Interesanti, ka sākotnēji Ozols nemaz netika iekļauts olimpiešu vidū.
Taču treneris Aivars Bogdānovs atteicās no savas akreditācijas par labu trešajam riteņbraucējam (sastāvā bija arī Arvis Piziks un Arnolds Ūdris), lai komandai būtu lielākas taktiskās iespējas.
Tā izrādījās pilnā loze.
