“Viņa pati ir bezgalība” 0
Piektdien, 12. decembrī, atvadījāmies no izcilās latviešu pasteļgleznotājas Felicitas Pauļukas.
Viņa piedzima 1925. gada 8. maijā. Mācījās Rīgas Valsts ģimnāzijā un 1940. gadā sāka studēt Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, kuru pabeidza pēc kara izraisīta studiju pārtraukuma. F. Pauļukas pedagogi bija Ģederts Eliass un Leo Svemps.
Felicitas Pauļukas ieguldījums latviešu mākslā ir ļoti nozīmīgs. Tieši viņa 20. gadsimta otrajā pusē izveidoja latviešu pasteļglezniecības tradīcijas un piepildīja latviešu glezniecības saturu un formu ar jēgu, meistarību un spēku. Māksliniece savā daiļradē radījusi virkni portretu un aktu pasteļglezniecības un ogles tehnikā. Periodiski viņa strādājusi ar dažādiem modeļiem. F. Pauļuka bija izcila zīmētāja, kuras talantu apbrīno daudzi profesionāli mākslinieki. Daudz ilustrējusi arī bērnu grāmatas. “Felicita piedzima 1925. gada 8. maijā, mūžībā tika pasaukta 2014. gada 8. decembrī. Man ir visu laiku jādomā par to, kā tas ir, ka Felicitas dzīves gadu skaitļi ir starp divām bezgalības zīmēm. Viņa pati ir bezgalība,” Latvijas sabiedrisko mediju portālam par aizsaulē aizgājušo mākslinieci teikusi Ingrīda Burāne.
