Mācība. Spītējoties nopelna “respektu” no “Sputņika” 8
Pašiem ir visgrūtāk ievērot tos principus, kurus prasām no citiem. Pie šāda secinājuma nonācām, vērojot amatbrāļu reakciju uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārmetumiem par “Sputņik” fotogrāfiju izmantošanu sabiedriskajos medijos.
NEPLP secinājis, ka no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 14. martam sabiedrisko mediju portālā “lsm.lv” 393 reizes ir izmantotas “Sputņik” fotogrāfijas. Tāpat tās regulāri izmantotas LTV, kā arī Latvijas Radio sociālajos kontos.
Kā jau katru NEPLP priekšsēdētāja vietnieka Ivara Āboliņa paziņojumu, arī šo žurnālisti uzreiz uztvēruši kā uzbrukumu preses brīvībai. Latvijas Žurnālistu asociācija to pat klasificē par cenzūras mēģinājumu. Taču šajā gadījumā NEPLP nerunā par bilžu saturu – nofotografēts telefons uz galda, sporta pasākums vai politisks mītiņš –, bet par naudas plūsmu jeb biznesu. Tieši vai netieši, bet ar šo bilžu izmantošanu no Latvijas budžeta naudas tiek apmaksāta ziņu aģentūra, kura veic plašas informatīvas un propagandas kampaņas pret Latviju un Eiropas Savienību. Bezprincipiāli ir no budžeta apmaksāt šīs aģentūras pakalpojumus un vienlaikus ar pusmiljonu atbalstīt medijus sabiedriski nozīmīga satura veidošanai. Tāpēc šajā gadījumā adekvāta reakcija būtu Latvijas mediju apņemšanās turpmāk izvērtēt, vai tiešām “Sputņik” piegādātie materiāli vienmēr ir tik nepieciešami un neaizstājami.
Ja pēc katras kritikas sabiedrisko mediju žurnālisti reaģēs ar palīgā saucienu, tad brīdī, kad to neatkarība patiesi tiks apdraudēta, neviens tajos vairs neieklausīsies. Toties tagad Latvijas sabiedrisko mediju iespītēšanos pienācīgi novērtējuši Maskavā. Krievijas propagandas “karaliene”, viena no “Sputņik” kuratorēm Margarita Simoņjana jau paudusi “respektu LTV”.
Cita lieta, ka tikpat principiāla NEPLP reakcija būtu sagaidāma attiecībā uz Krievijas propagandas TV kanāliem, kas pagaidām nav manāma.
