Uzstādīšanas līkloči 0
Lielākās atšķirības novērojamas, kad gribam sākt spēlēt. Ar “Samsung” atliek vien lejupielādēt attiecīgu lietotni, iespraust telefonu tam paredzētajā vietā, veikt dažus klikšķus ne īpaši ērtajā vadības panelī (atrodas uz brillēm) un aidā! Tikmēr “HTC” ir pavisam cits stāsts. Pirmkārt, brilles maksā apmēram 900 eiro. Otrkārt, to darbināšanai neder telefons – vajag datoru. Turklāt īstenu jaudas dievu, kura cena sākas vismaz no 1000 eiro (jau parēķinājāt kopsummu?), lai nabaga datorkaste neuzsprāgtu no prasīgajām 3D spēlēm. Treškārt, nopirkt vēl ir viegli (ja ir nauda), bet sistēmas uzstādīšana ir piņķerīgākais darbs.
“HTC” nevar paspēlēt kā “Gear VR” – guļot gultā un kaifojot. Būtiski vienkāršojot – “HTC” būs aktīvi jāspēlē istabas vidū, jo sistēmas galvenais komponents ir četri “stabi” ar kamerām, kas jānovieto apkārt ieplānotajam laukumam, kurā grasāties uzturēties spēles laikā. Kameras kopā ar datoru saprot, kur esat, un nodrošina stipri attīstītāku virtuālo realitāti, nekā piedāvā “Samsung”. Godīgi sakot, ir vēl desmitiem nianšu, kas jāizpilda un jāņem vērā, lai “Vive” darbotos, bet to nevar ietilpināt vienā lappusē.
Tomēr atdeve ir redzama. Kamēr “Gear VR” fokuss un skaidrākā bilde ir pašā skatiena centrā, visa pārējā pasaule ir izplūdusi kā botoksu pārdozējusi seja. Sajūta, spēlējot spēli, kuras bilde nav “asa”, ir nepatīkama. Tikmēr “HTC” radītā pasaule ir “asa” viscaur. Otrā atšķirība – pateicoties “HTC” stabiem ar kamerām un arī līdzi nākošajiem kontroles “ieročiem” (ar tiem notiek pārvietošanās, šaušana utt.), “Vive” rada to īsto virtuālās realitātes klātbūtnes sajūtu – aparāts saprot, ka tu kusties, vari pieliekties, staigāt utt. Daži, kuriem vestibulārā sistēma neklausa uz vārda, par šo klātbūtni gan nepriecāsies – “Gear VR” spēļu klāstā ir tādas, kuras nodrošina arī sliktu dūšu. Ar “HTC” šādu problēmu nejutu.
