Vīruss ūdeļu sprostos: brīdī, kad beidzot sāk kāpt ūdeļādu cenas, nozare saņem graujošu triecienu 19
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Pēc ilgāka laika nozarē jau bija pamats piesardzīgam optimismam, bet nu virs mūsu galvām karājas smags Dāmokla zobens,” tā situāciju ar kovidsērgas uzliesmojumu lielākajā Latvijas ūdeļu fermā “Baltic Devon Mink” raksturo biedrības “Latvijas Zvēraudzētāju asociācija” vadītāja Sandra Vilciņa.
Ūdeļu fermas – “aizbarikādējušās”
Sandra Vilciņa norāda, ka vīrusa uzliesmošanai nozare kopumā bijusi gatava, par ko liecina gan pastiprinātā biodrošība, gan laikus izstrādātie rīcības scenāriji.
Pirmais – A scenārijs – darbojas jau patlaban, paredzot darbinieku veselības uzraudzīšanu, kā arī visu jebkāda iemesla dēļ nobeigušos dzīvnieku pārbaudīšanu uz vīrusu institūta “Bior” laboratorijā.
Neviena nepiederoša persona fermā netiek ielaista saimniecībā, un ar dzīvniekiem strādā tikai tie cilvēki, kam tur jābūt.
Scenārijs B paredz situāciju, ka fermā infekcija tomēr ir iekļuvusi. Tad B1 variantā tiek noteikta karantīna, notiek inficēto dzīvnieku likvidēšana un pārējo testēšana. Tā ir situācija, kādā šobrīd atrodas Nīderlandes uzņēmumam piederošā Iecavas ferma.
Scenārijs B2 paredz visu fermas dzīvnieku izkaušanu, tomēr ir iespēja paturēt kažokādas (kuras patlaban, pavasarī, kvalitātes dēļ pārdošanai gan nav izmantojamas).
Lielas kompensācijas
Savukārt scenārijs B3 ir visdraudīgākais, jo paredz dzīvnieku pilnīgu likvidāciju. Un te nu ir jautājums par kompensācijām. Cik lielām? To patlaban grūti teikt, tomēr runa būs par simtiem tūkstošiem eiro, uzskata S. Vilciņa.
“Pieņemot, ja šobrīd ādas faktiski nevar izmantot, jāraugās, kāda ir vaislas zvēriņa cena. Tad darbs ekseļu tabulās, rēķinot barības un utilizācijas izdevumus. Fermā ir 60 000 dzīvnieku, tā ka zaudējumi būs, ņemot vērā pat minimālāko ādiņu cenu.
Redzam, kas notiek Dānijā un Nīderlandē, kur rūpīgi tiek izvērtēta katra cietusī ferma – tur kompensāciju summas grozās ap miljoniem un miljardiem. Pie mums, protams, tik lielas summas nebūs, bet zaudējumi būs milzīgi. Tas ir ļoti darbietilpīgs process, mēs tiešām negribam līdz tam nonākt.”
Pieprasījums sit pušu piedāvājumu
Asociācijas vadītāja arī uzsver, ka trieciens nozarei nāk tieši tajā brīdī, kad pēc četru gadu perioda “beidzot saskatīta gaisma tuneļa galā”.
Proti, tā kā Dānijas un Nīderlandes fermās kovida dēļ ūdeles masveidā tika likvidētas, patlaban tirgū ūdeļādu trūkst.
Pieprasījums aug, piedāvājuma nav, līdz ar to strauji kāpj cenas.
Turklāt tieši tagad sāk atjaunoties klātienes izsoles, kas netika rīkotas kopš pērnā februāra. Tiesa, tās tika pārceltas uz interneta vidi, taču tām nav bijis iepriekšējais mērogs, ņemot vērā, ka pircējs pirms simtiem un tūkstošiem kažokādu iegādes preci grib redzēt un aptaustīt klātienē.
Patlaban, salīdzinot ar septembri, ūdeļādu cenas augušas par 50% – tolaik ādiņa maksāja 15 eiro, bet šobrīd jau 20–30 eiro. Lielākais kažokādu noiets joprojām ir Ķīnā, kur Eiropā iepirktās kažokādas lielākoties pārstrādā un tirgo tālāk, bet tendence mainās, un nu tirgū parādās arī turīgie Dienvidkorejas pircēji.
“Tā ka pieprasījums ļoti strauji aug, ko sekmē gan jaunu tirgu rašanās, gan arī tāds apstāklis kā pērnā aukstā ziema. Tādēļ mēs jau bijām piesardzīgi optimistiski, bet nu virs mūsu galvām karājas smags Dāmokla zobens,” rezumē asociācijas vadītāja.
Jau vēstījām, ka 10. aprīlī SIA “Baltic Devon Mink” kažokzvēru audzētavā Iecavas novadā deviņām mirušām ūdelēm konstatēta Covid-19 infekcija. PVD no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) ir saņēmis informāciju par kādu uzņēmuma darbinieku, kurš saslimis ar Covid-19.
Iepriekš Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzsvēris, ka ūdeles ar Covid-19 var inficēties tikai no slimiem cilvēkiem.
Pirmdien PVD fermā sāka pārbaudi, novērtējot dzīvnieku veselības stāvokli, barības un blakusproduktu apriti utt.
Kā “Latvijas Avīzi” informēja PVD pārstāvji, inspekcija joprojām turpinās, un vakar lēmums par kādu no iepriekšminētajiem scenārijiem vēl netika pieņemts. Tas tiks darīts tikai pēc ilgākas epidemioloģiskās izmeklēšanas.
Pēc PVD datiem, Latvijā 2021. gada 4. janvārī bija reģistrētas deviņas kažokzvēru audzētavas, no kurām piecās novietnēs tika turēti ap 130 000 dzīvnieku.
