Latgales rekordi 6
Latgalē, kur labības audzēšanai nav vispiemērotākie dabas apstākļi un kur ierasti ir viszemākās ražas, patlaban ir jūtams gandarījums par paveikto. Preiļu novada Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības speciāliste Inese Magdalenoka teic, ka šajā sezonā arī tie saimnieki, kas graudus papildus nemēsloja un nemigloja pret kukaiņiem, nokūla 3 – 4 tonnas no hektāra. “Tiem, kuri augiem deva to, kas tiem vajadzīgs, kūlums bija 5 – 7 tonnas no hektāra. Kvalitāte piekliboja vien ziemas kviešiem. Citus gadus, ja graudaugus piebaroja, sešas ar pusi tonnas nokult bija grūti. Arī ziemas rapsim kūlums bija ļoti labs – 4 – 5 tonnas no hektāra. Tāpat arī vasaras kviešu ražas bija labas. Šajā gadā labi auga viss, tostarp arī zirņi un pupas, ja vien tās bija laikā iesētas,” stāsta I. Magdalenoka.
Salnas pagasta IK “Līdumnieki 86” jaunais saimnieks Artis Prikulis apsaimnieko 350 ha zemes, tostarp graudus, tritikāli un rapsi šajā gadā viņš kūla 320 ha platībā. Artis pirms pieciem gadiem savu lauksaimniecības biznesu sāka ar pieciem hektāriem savas zemes, patlaban viņam pieder 250 ha, pārējo platību saimnieks nomā. “Man pašam pārstrādes nav, ir šķūnis, kur beram nokultos graudus un rapsi. Noteikti uz nākamo sezonu pirkšu jaunu kombainu, ar veco “New Holland” kulšanā ir lieli zudumi. Nokūlu Latgalei labas ražas – vasaras kviešus sešas tonnas no hektāra, miežus – vairāk nekā četras tonnas, ziemas kviešus – sešas septiņas tonnas, rapsim kūlums bija tuvu četrām tonnām. Vasaras rapsi neiesēju laikā, tāpēc no viena hektāra nokūlu vidēji divas tonnas, bet tritikālei – sešas tonnas. Aptuveni 90% graudu pārdodu kooperatīvam “VAKS”, kura biedrs esmu. Latgalē graudkopības izaugsmei traucē mazie zemes gabali – parasti tie ir līdz 10 hektāriem lieli. Uzskatu, ka Latgalē lauksaimniecībā ir daudz lielākas iespējas pelnīt, nekā strādājot algotu darbu. Nodrošinu ar darbu sevi un vēl algoju vienu darbinieku,” iemeslus savai darbībai lauksaimniecībā atklāj Artis.
Izaugsme skaitļos
Zemkopības ministrijā (ZM) teic, ka 2015. gads būs jau trešais gads pēc kārtas, kad graudaugu kopraža Latvijā kāpj. Šogad ir pārsniegti vairāki rekordi graudkopības nozarē – gan kopraža, gan arī ražība tiek prognozēta augstākā pēdējo 25 gadu laikā, uzsvēra ZM speciālists Kaspars Funts. Varot teikt, ka pēdējos gados iezīmējas tendence graudaugu kopražām būt ļoti tuvu vai arī pārsniegt divus miljonus tonnu.
Graudu cena biržās pēdējos mēnešos kāpj, kas graudu audzētājiem dos naudu nozares tālākai izaugsmei.
