Zādzība un plaģiāts vien ir 0
Nesaprotu! Ja zinātnieks patvarīgi izmanto svešus darbus, uzdodot par saviem, to sauc par plaģiātismu. Vainīgajam atņem goda nosaukumus un izslēdz no godājamo zinātnieku kopības. Ja dzejnieks uzdod par savējiem svešus dzejoļus, kaut arī “uzlabotā” veidā, to sauc par literāru zādzību, un rezultāts ir tāds pats. Pat parasta špikošana eksāmenā var radīt vainīgajam nepārvaramas grūtības.
Tad kāpēc režisori drīkst “izvarot” klasisko operu libretus, mainot tajos darbības vietu, laiku, varoņu tēlus un to raksturojumus, un tas viss tiek uzskatīts par pašsaprotamu lietu – tāds, lūk, esot “režisora redzējums”. Tas nekas, ka pārveidotā darbība izrādē vairs nekādi nesaskan ar mūziku (gadās, ka arī mūzika tiek “pielāgota” darbībai uz skatuves). Tad mēs redzam “Donu Žuanu” uz kuģa un Donnu Annu plikām ciskām, “Pīķa dāmu” bardakā, “Karmenu” Kubā un tagad arī “uzlabotu” Loengrīnu. Paldies Dievam, ka pagaidām ne Latvijā, taču diemžēl ar latviešu mākslinieku piedalīšanos šajā klaunādē.
Katram laikmetam ir sava, tam atbilstoša morāle, uzskati par godu, pienākumu, par vīriešu un sieviešu, par augstdzimušo un plebeju attiecībām. Savas īpatnības ir arī katrai darbības vietai (valstij, kontinentam), arī reliģijai. Patvarīgi mainot kādus no šiem komponentiem, panākam, ka šādi “uzlabotu” operu var klausīties tikai aizvērtām acīm vai pie nolaista priekškara. Nu, vai tad “Aīdā” Radamess arī nevarēja izmantot kalašņikovu un tankus? Tas gan būtu vēl nebijis “režisora redzējums”! Varbūt esmu vecmodīgs, taču domāju, ka gan operas mūzika, gan tās librets, ir to radītāja, kaut arī sen miruša, ģēnija īpašums un jebkura režisora vai mūsdienu komponistiņa grābstīšanās gar tiem tā pati literārā zādzība un plaģiāts vien ir!
Starp citu, atcerējos kādu senu koncerta afišu, kurā melns uz balta bija rakstīts: “Bēthovens Kiršteina apdarē!” Kā jums tas patīk?
Egils Vitauts Upelnieks Rīgā
