Zatlers: Tuvākajā laikā Krievijā nekāda atmošanās nenotiks 0
Tuvākajā laikā Krievijā nekāda tautas atmošanās jeb sacelšanās pret valdošo režīmu nenotiks, pārliecināts bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” viņš sacīja, ka nesen telefoniski runājis ar paziņām Krievijā un sapratis, ka viņiem šis karš izskatās pavisam citāds. Līdz ar to mūsu cerības, ka veselais saprāts Krievijā ņems virsroku, ir veltas, secinājis eksprezidents.
Jautāts, vai varētu būt sagaidāma kāda Krievijas elites reakcija pret Ukrainā notiekošo, kas būtu katalizators pārmaiņām kaimiņzemē valdošajā režīmā, Zatlers aicināja nepaļauties uz elitēm, jo tajās tomēr ir biznesa cilvēki, kuriem galvenais ir finansiālais izdevīgums.
“Redziet, nevar nomainīt vienu, kurš asociē izteiktu spēku tautā, ar kādu, kam nav nekāda spēka vai svara, tāpēc runāt par kaut kādām personālijām, kuras varētu iet [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina vietā, ir diezgan riskanti un arī nereāli. Vienīgais, kas varētu pārņemt varu, redzot to, ka [Krievijas] armija praktiski tiek daļēji iznīcināta, būtu militārpersonas. (..) Tāds scenārijs, manuprāt, ir iespējams, bet, vai tās nav tikai manas vēlmes, to es nezinu,” sacīja bijušais Valsts prezidents.
Viņš piebilda, ka Krievijas armijas ģenerāļiem tomēr varētu būt kādas pārdomas un attieksme par to lielo upuru skaitu, kas krituši šajā bezjēdzīgajā karā pret Ukrainu.
Komentējot Latvijas, īpaši, Latgales sabiedrības polarizēšanos Ukrainas kara jautājumā, Zatlers aicināja neaizmirst, ka Latvijā dzīvo vairāki desmiti tūkstoši Krievijas pilsoņu, kuri pēdējās prezidenta vēlēšanās nobalsoja par Putinu.
Eksprezidents arī kritizēja pēdējā laikā bieži dzirdētos apgalvojumus, ka krieviem nav kauna par to, ka viņi ir krievi. “Ziniet, es neesmu krievs, bet man ir kauns par to, ko Krievija tur dara. Tā kā īstenībā šai kauna sajūtai būtu jābūt, un no tās nebūtu jākaunas, jo tā ir pirmā pazīme, ka cilvēks saprot, cik vērta ir dzīvība,” sacīja Zatlers.
Kā ziņots, 24.februārī Krievijas armija iebruka Ukrainā, sākot bombardēt gan tās militāro, gan civilo infrastruktūru un izraisot kara bēgļu straumes.
