Ne pār vienu kārti 2
Latvijā ir arī tādi uzņēmumi, kas gandrīz 20 gadus ir strādājuši ar zaudējumiem vien, liecina “Lursoft” pētījums par laika periodu no 1996. līdz 2013. gadam. Pētījums ir parādījis, ka deviņi uzņēmumi visus šos 18 gadus ir strādājuši tikai ar zaudējumiem, nevienu gadu nenoslēdzot ar peļņu. Tomēr jāņem vērā, ka zaudējumu iemesli katram uzņēmumam ir dažādi un ne vienmēr tie ir saistīti ar neveiksmīgu uzņēmējdarbību. Tā, piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijai piederošās bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” zaudējumi ir grāmatvediski saistīti ar amortizācijas atskaitījumiem. Trases valdes priekšsēdētājs Dainis Dukurs skaidro, ka uzņēmuma pamatdarbība ir pelnoša.
“Visi rēķini ir nomaksāti, ir uzkrāts arī neliels “drošības spilvens”. Protams, kā visi uzņēmumi mēģinām samazināt izmaksas un skatāmies, kā palielināt ieņēmumus. Tā kā trase ir energoietilpīgs objekts, veicam investīcijas, lai samazinātu elektrības rēķinus, piemēram, mēnesī tie var būt 50 tūkstošus eiro lieli. Kopā ar citiem lielajiem Siguldas uzņēmumiem un iestādēm esam “Latvenergo” klients, bet, protams, izvērtējām arī “Enefit” piedāvājumu un izvēlējāmies izdevīgāko. Piemēram, lai taupītu elektrību, iekārtas cenšamies darbināt tajās diennakts stundās, kad elektrības cena ir zemāka,” stāsta D. Dukurs.
2013. gadā bijušas bažas, ka līdz ar Soču trases darbības sākumu Siguldas trase kā klientus varētu zaudēt Krievijas komandas, tomēr tā nav noticis. “Tās ir vēsturiskās iestrādnes, papildu pakalpojumi pilsētā, trases kvalitāte un izdevīgā atrašanās vieta – Siguldas centrā un stundas braucienā no Rīgas lidostas, kas ļāva saglabāt klientus un ieņēmumus,” uzskata D. Dukurs. Vienlaikus tiek domāts, kā palielināt ieņēmumus, piemēram, ir izveidots jauns pakalpojums tūristiem – “nobrauciens ar lāpstu”. Lai gan lielākus ieņēmumus sniedz profesionālās komandas, to piesaiste ir daudz grūtāks darbs, turklāt te lomu spēlē arī katras valsts sporta stratēģija u. tml. “Medaļas olimpiādē un citās prestižās sacensībās ir trases darbības un investīciju tajā rezultāts,” lepojas D. Dukurs.
Savukārt 20 uzņēmumi ar zaudējumiem ir strādājuši 17 gadus, viens no pazīstamākajiem šajā sarakstā – kosmētikas līdzekļu tirgotājs “Oriflame Latvija”. “Oriflame” Baltijas mārketinga direktors Egmonts Gāliņš stāsta, ka Rīgā atrodas kompānijas galvenais birojs Baltijas valstīs, tādēļ Latvijas uzņēmumam ir papildu izmaksas distribūcijai, administrācijai u. tml. Kopš 2009. gada, kad uzņēmuma zaudējumi sasniedza 1,3 miljonus eiro, tie ir sarukuši trīs reizes. Uzņēmuma pārstāvis prognozē, ka arī turpmāk zaudējumi samazināsies, norādot, ka kompānijas īpašnieki uz finanšu rezultātiem skatās visas grupas līmenī, turklāt Baltijas tirgus kompānijai ir svarīgs noieta kanāls. “Nozarē konkurence ir mežonīga – daudz spēlētāju, daudz zīmolu un liels spiediens uz cenām. Latvijā ir zemas cenas mūsu produktiem, lai gan “Oriflame” vēlētos pelnīt vairāk,” atzīst E. Gāliņš.
Ir redzams, ka Baltijas tirgus pēc krīzes atgūstas. Neskatoties uz negatīvajiem sociāliem procesiem (iedzīvotāju skaits, tā izmaiņas utt.), nozarei kopumā ir potenciāls augt. Tomēr tas vienlaikus nenozīmē, ka proporcionāli augs katra nozares kompānija, kam par pamatu ir tieši sīvā konkurence.
Starp tiem uzņēmumiem, kas ilgstoši strādājuši ar zaudējumiem, ir “Rīgas jahtu centrs Andrejosta”, kura lielākais īpašnieks ir Andra Šķēles ģimenes uzņēmums “Inpo 1”.
Vērtējot šos topus, var rasties aizdomas, ka tiek pārkāpts uzņēmējdarbības pirmais bauslis “Tev būs pelnīt”, un, lai arī zaudējumus nesošam biznesam var būt vairāki iemesli, zaudējumu kompensēšanai ir nepieciešami finanšu līdzekļi. Reizēm tās var būt “piešprices” no mātes uzņēmuma ārzemēs, kas apgūst Latvijas tirgu un plāno strādāt ar peļņu pēc vairākiem gadiem, citos gadījumos – aizņēmumi no bankām, kā arī komercķīlas u. c. Turklāt atsevišķi vienas grupas uzņēmumi var strādāt ar zaudējumiem, ja visa grupa kopumā ir pelnoša.
Latvijas uzņēmumu kopējā peļņa kopš krīzes gadiem (2009. un 2010.) ir ievērojami pieaugusi, 2013. gadā pārsniedzot vienu miljardu eiro. Tomēr jāņem vērā, ka lauvas tiesu šīs peļņas veido 500 lielāko uzņēmumu darbības rezultāti, t. i., Latvijas 500 lielākie uzņēmumi ir atbildīgi par apmēram 80% no visas uzņēmumu kopējās peļņas. Tas nozīmē, ka Latvijas mazie un vidējie uzņēmumi pārsvarā strādā „ar mīnusiem”. Piemēram, 2013. gadā mikro un mazie uzņēmumi kopā apgrozīja 3,7 miljardus eiro, kas ir 7% no Latvijas uzņēmumu kopējā apgrozījuma, šo uzņēmumu kopējie zaudējumi bija 45,6 miljoni eiro.
