Zemes piespiedu nomas maksu noteiks līdz 6% no kadastrālās vērtības 0
Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus likumā, kas paredz, ka dzīvokļu īpašniekiem nomas maksu par to īpašumā neesošu zemi jeb piespiedu nomu noteiks līdz 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības, kā arī nomniekam vairs nebūs pienākuma iznomātājam kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.
To paredz Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotie grozījumi likumā par zemes reformu.
Grozījumos paredzēts mainīt līdzšinējo pieeju attiecībā uz nomas maksas apmēru, proti, turpmāk nomas maksu varēs noteikt līdz 6% gadā no kadastrālās vērtības, nevis kā pašlaik nomas maksa ir noteikta tieši 6%. Grozījumi paredz saglabāt principu, ka pusēm par nomas maksu būs jāvienojas. Savukārt gadījumos, kad savstarpēju vienošanos nav iespējams panākt, nomas maksu noteiks tiesa.
Tāpat grozījumi paredz atteikties no nosacījuma, ka papildu nomas maksai nomnieks kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.
TM valsts sekretāra vietniece tiesību politikas jautājumos Laila Medina iepriekš paskaidroja, ka grozījumi likumā sagatavoti, lai sakārtotu piespiedu nomas jomu Latvijā un līdzsvarotu zemes īpašnieku un dzīvokļa īpašnieku attiecības. Pēc viņas teiktā, paredzēts, ka dzīvokļu īpašniekiem nomas maksa par zemi samazināsies, jo gadījumos, kad zemes īpašnieks ar nomniekiem nevar vienoties par nomas maksas apmēru, tiek piemērota nomas maksa 6% gadā.
Viņa informēja, ka kopumā Latvijā ir apmēram 17 tūkstoši gadījumu, ka zeme ir dalītajā īpašumā, no tiem trīs tūkstoši gadījumu ir Rīgā.
Par grozījumiem likumā Saeimai būs jālemj trijos lasījumos.
