Saimniecību izveidoja vecāki 7
Kārlis atminas, ka bijis pavisam mazs, kad vecāki izveidoja Burtniekos saimniecību: “Viņi strādāja Valmierā un nopirka lauku māju, lai būtu kur dzīvot. Bija klāt zeme. Un tad – netīšām – nopirka vienu govi, lai pašiem būtu piens. Pēc tam bija jau trīs, tad piecas govis. Saimniecība pieder mammai, bet viņa tagad palīdz ar padomu, aktīvie darītāji esam mēs.”
“Zemturos” ir ap 200 slaucamām govīm un tiek apstrādāts ap 500 hektāriem zemes. Jau pirmās piena krīzes laikā 2007. gadā Višņevski sāka darboties atšķirīgi no citiem. Proti, paši fasēja pienu pudelēs un veda uz veikaliem. To turpina joprojām. Kārlis uzsver: ar to, ka saimniecībā pienu fasē, laukos ir radītas vēl papildu darba vietas. Katru nakti brauc mašīna uz Rīgu, no kurienes piens tiek nogādāts visā Latvijā un vakarā izslauktais no rīta ir jau veikalā. Kā jaunumu dažos veikalos piedāvā pienu ekoloģiskā iepakojumā – stikla pudelē.
Kā uzņēmējs vērtē situāciju savā nozarē un laukos vispār? “Nevaru pateikt, ko vajadzētu mainīt lauksaimniecības politikā, bet, manuprāt, tā nav pareiza,” spriež Kārlis. “Vienubrīd mums, visiem piensaimniekiem, teica – celiet fermas, pērciet govis, attīstieties… Bet šobrīd mēs tā īsti nevienam neesam vajadzīgi. Mēs visi esam paņēmuši lielus kredītus, lai būtu attīstība, bet…” “Zemturu” saimnieks uzsver, ka ar 20 centiem par piena litru (un daži saņem vēl mazāk) ilgtermiņā nevar dzīvot: “To daļu no piena, kas neaiziet tiešajā tirdzniecībā, pārdodam kombinātam, un tur mums ir tie 20 centi, kas ir zem pašizmaksas! Un tā notiek jau vairāk nekā gadu. Cik zinu, pašreiz daudzi zemnieki bankām neatmaksā kredītu pamatsummu, tikai procentus.”
