Māris Zanders: “Covid-19” un ziedu laiks sazvērestības teorijām 0
Saistībā ar “Covid-19” visnotaļ izplatīts naratīvs informatīvajā telpā (jo īpaši sociālajos tīklos un cilvēku ikdienas saziņā) ir tas, ka situācija tiekot apzināti dramatizēta, jo rezultātā “kāds brangi nopelna”.
Manuprāt, šādi apgalvojumi ir aplami vairāku iemeslu dēļ.
Pirmkārt, kopš starp cilvēkiem pastāv pirkšanas – pārdošanas attiecības, vienmēr ir bijis tā, ka kāds gūst labumu no citu vai pat kopīgas nelaimes, un nekādas apzinātas manipulācijas ar informāciju nemaz nav nepieciešamas.
Pirms dažiem gadiem iznākušajā Valtera Šeidela grāmatā “The Great Leveler”, kas veltīta karu un epidēmiju ietekmei uz cilvēces vēsturi, parādās, piemēram, likumsakarība starp epidēmiju rezultātā samazinājušos populāciju un šī skarbā fakta radītajām iespējām dzīvi palikušajiem prasīt sev lielāku atalgojumu.
Ja šajā gadījumā ieguvējus grūti nosodīt, tad netrūkst ētiski apšaubāmāku situāciju – klasisks piemērs ir ieroču tirdzniecība. Ja kaut kādu iemeslu dēļ rastos nopietnas problēmas ar elektrības vai ūdens apgādi, kāds šo situāciju izmantotu jebkurā gadījumā. Īsi sakot, iespējas izmantošana peļņas gūšanai nenozīmē, ka vienmēr jāmeklē “sazvērestība”.
Otrkārt, minējumi, ka histērisku noskaņojumu veicināšanā ir ieinteresēta globālā farmācijas industrija, kas it kā gatavojas gūt rekordpeļņu ar vakcīnu pret “Covid-19”, nozīmē nesaprast “Big Pharma” reālo biznesu.
Turklāt uzreiz jānorāda, ka šī apgalvojuma pamatā ir nevis teksta autora naiva ticība labajam cilvēkos, bet drīzāk otrādi. Industrijas interesēs nav pārbiedēti patērētāji, kuri turklāt var sekmīgi izdarīt spiedienu uz politisko lēmumu pieņēmējiem reālā vai iztēlotā ārkārtas situācijā farmācijas biznesa iegrožošanai (un ar valsti šādos gadījumos nekad labāk nestrīdēties – pat biznesam).
“Big Pharma” interesēs ir mēreni dzīvespriecīgs potenciālais pircējs, kuram regulāri var piedāvāt kārtējo viņa dzīves kvalitāti it kā uzlabojošo līdzekli prāta asuma, locītavu vingruma, seksuālās potences un dievs zina kādu vēl parametru saglabāšanai. Kapitālismam pastāvīgs, noturīgs patēriņš, iespēja neuzkrītoši un ar smaidu atņemt pircējam naudu ir izdevīgāks modelis nekā neregulāras “uzvārīšanās”.
Lai pabeigtu šo diezgan cinisko daļu, atcerēsimies par ļaudīm (un Rietumos tādu netrūkst), kuru dzīves sastāvdaļa ir gatavošanās “X stundai”.
No biznesa viedokļa pareizāk ir nevis vienreiz pārdot šādam indivīdam konservu kravu, pēc kuras iegādes minētais personāžs atviegloti nopūšas un uz ilgāku laiku pazūd kā pircējs, bet regulāri notirgot viņam kādu papildinājumu un jauninājumu.
Treškārt, ekonomiskās attiecības mūsdienās ir tā samudžinājušās, ka skaidra “vinnētāja” pozīcija nav iespējama.
Pieņemsim, ka jūs esat guvis simtreiz lielāku nekā parasti peļņu, pārdodot, teiksim, sejas aizsargmaskas vai makaronus. Jūs racionāli vēlaties guvumu pavairot tālāk, bet izrādās – kamēr jūs priecīgi skaitījāt banknotes, krīze ir iedragājusi jūsu peļņas gūšanai nepieciešamos piegāžu un transporta tīklus, bankas baidās piešķirt kredītu pat jūsu brīnišķīgā biznesa paplašināšanai utt.
Ja ir sācies pilnvērtīgs, atvainojiet, bardaks, jūs nevarat situāciju apmierinošā līmenī modelēt un kontrolēt, un to saprot arī visalkatīgākais kapitālists.
Ir jēga papildu peļņas gūšanas nolūkā manipulēt ar informāciju, kā saka, miera apstākļos (teiksim, izplatīt baumas par konkurentiem), savukārt juku laikos globālā savstarpējā atkarība nozīmē, ka histērijas uzkurināšana ir zara, uz kura pats sēdi, zāģēšana.
Ceturtkārt, un šis atkal skanēs ļauni, runāt par to, ka kādas biznesa intereses apzināti vairo satraukumu “Covid-19” kontekstā, nozīmē nesaprast mūsdienu informatīvo vidi. Proti, tā spēj “uzcepties” arī bez speciālas stimulēšanas, jo medija vai pat individuālā “viedokļa paudēja” darbošanās iekšējais algoritms nosaka, ka “karstā tēma” jāatspoguļo vismaz tikpat intensīvi, kā to dara citi, un sākas zināms apburtais loks.
Pieļauju, ka šajā tekstā īsi izklāstītā tēze par to, ka nav vērts meklēt “sazvērestību” satraukumā par “Covid-19”, ir vājš mierinājums, jo nekādi nemaina situāciju ar pašu koronavīrusu, tomēr, manuprāt, labāk nepiesārņot savu spriestspēju, kuras skaidrība šādos periodos ir jo nepieciešama.
