Ziemā zagļi kļūstot aktīvāki 0
Tumšajā ziemas periodā arvien aktīvāk darbojas garnadži, jo viņiem daudz vieglāk nepamanīti iekļūt īpašumos.
Turklāt zādzību skaits pieaudzis līdz ar labklājības līmeņa celšanos, liecina apdrošināšanas sabiedrības “ERGO” pieredze. Salīdzinot, piemēram, ar 2012. gadu, apzagšanas gadījumu skaits no privātīpašumiem audzis par 47%, savukārt no komercīpašumiem par 23%. No mājokļiem visbiežāk tiek zagti mobilie telefoni, portatīvie datori, fotokameras, kažokādas izstrādājumi un dārglietas. Vidējā atlīdzība par zādzību no mājokļa veido 1590 eiro. Savukārt no komercīpašumiem visbiežāk zog datorus, juvelierizstrādājumus, sporta inventāru un preces, un vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība ir 4417 eiro. Savukārt saskaņā ar apsardzes kompānijas “G4S Latvia” novērojumiem zagļu visiekārotākie objekti ir nomaļas tirdzniecības vietas, kas ir vāji izgaismotas un nav aprīkotas ar mehāniskiem drošības līdzekļiem, kā arī viensētas. “Nevar teikt, ka zagļi galvenokārt būtu iecienījuši tikai luksusa privātmājas un turīgu uzņēmumu komercplatības. Galvenais nosacījums ir – lai paveikt zādzību būtu pēc iespējas vienkāršāk un bez riska tikt pieķertiem,” stāsta Jānis Ābele, “G4S Latvia” valdes loceklis un Drošības funkciju departamenta direktors. Zagļu visbiežāk izmantotās metodes, lai iekļūtu īpašumos, ir nemainīgas – logu atspiešana, atslēgas slēdzeņu izurbšana, iekļūšana caur jumta lūku un pagraba šahtu. Diemžēl paši namu iemītnieki vai uzņēmumu darbinieki bieži vien neapzināti zagļiem palīdz, jo vērtīgas lietas glabā uz logu palodzēm, māju priekšnamos, aizmirst durvīs atslēgas, kā arī steigā neieslēdz apsardzes signalizāciju.
