Egle kā Ziemassvētku simbols atpazīstama arī trijstūra formā dažādos dekoros. Kristietībā zināma kā Kristus koks, savukārt senās tautas pašreizējā Eiropas teritorijā uzskatīja, ka eglē mitinās ne tikai meža gars, bet arī dabas dievība, kas gādā, lai uz Zemes visa kā būtu gana.
Ziemassvētku vainags pie ārdurvīm sargā mājiniekus un dāvā svētību ciemiņiem.
Zvaniņi, zvanu skaņas. Pirmskristietības laikos cilvēki ticēja, ka ziemas aukstumā saule mirst, jo ļaunie gari gūst virsroku. Lai tos aizbaidītu, vajadzēja taisīt troksni.
Sveces, gaismas ķermeņi. Tradīcija sakņojas tālā pagātnē, kad ar ugunskuriem un sveču gaismu centās izgaiņāt tumsas, aukstuma un ļaunuma garus. Ar gaismu cilvēki centās tuvināt labo garu uzvaru un gaismas atgriešanos. Līdzīga funkcija ir arī dažādiem gaismas lukturīšiem, krāsainām un izgaismotām vitrāžām, spožām gaismiņu virtenēm un salūtiem.
Griestu dekori no salmiem. Latvijā ir labi zināmi puzuri, taču salmu dekori ir populāri visā Skandināvijā. Salmu rotājumus zvaigznīšu, sniegpārsliņu un zvēriņu veidolā karina pie logiem.
Puansetija Eiropā ir ļoti populārs Ziemassvētku simbols, kas apvieno tradicionālās svētku krāsas – zaļo un sarkano. Tās spējot cilvēkā viest ticību uz labāku nāktoni.
