Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja.
Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja.
Publicitātes foto

Zirņi – mūsu iespēja 2

Pārtikas ražošana pasaulē ir saskārusies ar vairākām grūti risināmām problēmām. No vienas puses – pasaulē tiek prognozēts iedzīvotāju skaita pieaugums, no otras puses – zemes un ūdens resursi ir ierobežoti, mainās patērētāju ēšanas paradumi, apmēram trešā daļa saražotās pārtikas tiek izmesta atkritumos, 2,2 miljardi pasaules iedzīvotāju ir aptaukojušies, bet 800 miljoni dzīvo badā. Tāpēc pasaulē, lai  pabarotu augošo pasaules iedzīvotāju skaitu, lauksaimniecībai jāspēj līdz 2050. gadam papildus ražot 265 miljonus tonnu proteīna katru gadu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Kā risināt šīs problēmas? Visas no tām Latvija risināt nespēj, bet dažas gan. Baltijas reģionā ir visā Ziemeļaustrumeiropā labākie apstākļi dzelteno zirņu audzēšanai, kurus, savukārt, var izmantot zirņu proteīna izolāta ražošanai. Zirņu audzēšana varētu kļūt lauksaimniekiem ienesīga, ja lietotu pareizas šķirnes un precīzi nodrošinātu audzēšanas tehnoloģiju.

Pieprasījums pēc proteīna produktiem aug, šobrīd ir pārsniegtas pat vispārdrošākās dzelteno zirņu proteīna patēriņa prognozes. Piemēram, pasaulē 2018. gadā plānoto 175 tūkst. t patēriņa vietā tika sasniegts  275 tūkst. t patēriņš. Patēriņa prognoze 2020. gadam bija jau vairāk nekā 350 tūkst. t, tas ir ievērojams pieaugums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savus spēkus vistas gaļas analogu ražošanā jau izmēģinājis tāds globāls ātro uzkodu milzis kā “Kentucky Fried Chicken” – pirmā izmēģinājuma laikā trīsarpus stundu laikā tika pārdots viss nedēļai plānotais apjoms.

Tādi pārtikas ražošanas giganti kā Nestle, Puris, Unilever aktīvi uzsāk uz zirņu proteīna izolāta bāzes ražotu produktu izstrādi un tirdzniecību. Arī mūsu pašu zivju konservu ražošanas līderis “Karavela” aktīvi uzsācis vegāno “tunča” konservu ražošanu no zirņu izolāta.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārtikas jomas zinātniekiem ir pieredze jaunu, proteīniem bagātu produktu izstrādē. Tagad veidojas jauns, liels globāls tirgus, kurā Latvijai un Baltijai ir unikālas konkurences iespējas, pateicoties ģeogrāfiskajiem, klimatiskajiem apstākļiem, uzkrātai pieredzei.

Latvijas lauksaimnieki un pārstrādātāji nedrīkst palaist garām iespēju piedalīties pārtikas globālo problēmu risināšanā.

Tieši tāpēc pagājušā gada vasarā Latvijas Lauksaimniecības universitāte kopā ar kooperatīvo sabiedrību “Latraps” un vairākiem Zemgales lauksaimniecības uzņēmumiem vienojās par Latvijas pārtikas inovatīvo un alternatīvo risinājumu klastera izveidi, kura viens no darbības veidiem būtu – meklēt inovatīvus risinājumus dzelteno zirņu ražošanā un pārstrādē Latvijā.

Būtu nepieciešams uzbūvēt zirņu izolāta rūpnīcu, kas veicinātu strauji augošas, pasaulē pieprasītas augu izcelsmes proteīnu ražošanu, nodrošinot eksportspējīgas pārtikas industrijas attīstību reģionā. Tas veicinātu gan jaunu, labi atalgotu darba vietu izveidi, pieprasījumu pēc izejvielām, kas uzlabotu zemes izmantošanas efektivitāti Latvijā, gan iespēju universitātes zinātniekiem sadarbojoties ar uzņēmējiem, piedalīties jaunu, uz augu proteīnu bāzētu produktu izveidē.

Reklāma
Reklāma

Turklāt  pārstrāde ir plānota bezatlikumu un videi draudzīga.