ZM skaidros Koku ciršanas noteikumu grozījumu mērķus 0
Zemkopības ministrija (ZM) šodien izbraukuma sēdē skaidros grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā mērķus, informēja ZM.
Tikšanos un diskusiju ar klātesošajiem plānots aizvadīt Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” un mežā Salaspilī, lai būtu iespējams sniegt pilnvērtīgu ieskatu meža apsaimniekošanas procesos un ieskatu meža nozarē, atrodoties dabā.
Atvērtā pasākuma mērķis ir ZM pārstāvjiem un Latvijas meža zinātniekiem sniegt “izsmeļošu ieskatu meža apsaimniekošanas procesos klātienē” – atrodoties meža vidē, kā arī visaptverošu informāciju par normatīvo aktu grozījumu sasniedzamajiem mērķiem, Latvijas iedzīvotāju un vides ieguvumiem ilgtermiņā.
Zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biroja vadītājs Jānis Eglīts pirms pasākuma pauda, ka ir svarīgi sniegt pilnvērtīgu informāciju par meža nozari Latvijā sabiedrībai, kā arī 14.janvāra atklātās vēstules Saeimai un valdībai autoriem, kuri aicināja nepieļaut grozījumus noteikumos par Koku ciršanu mežā.
“Tas ir uzteicami, ka Latvijas sabiedrība nav vienaldzīga par valsts vides un dabas nākotni. Taču te jāuzsver, ka nereti mums nākas saskarties ar nepilnvērtīgu informācijas atspoguļojumu, kā rezultātā sabiedrībā var tapt nekorekts un pat maldīgs priekšstats par meža nozari un ZM virzīto grozījumu sasniedzamajiem mērķiem pēc būtības,” vērsa uzmanību Eglīts.
Pēc viņa sacītā, izbraukuma sēdē atklātās vēstules autori un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji aicināti uz klātienes tikšanos, kuras laikā Latvijas meža zinātnieki sniegs informāciju par meža procesiem, kā arī ZM eksperti skaidros normatīvo aktu grozījumu ietekmi uz mežu apsaimniekošanas un meža atjaunošanas procesiem meža īpašnieku teritorijās Latvijā.
Zemkopības ministra biroja vadītājs pauda, ka valsts meža teritorijas grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā neskars, jo meža apsaimniekošanas procesus valsts mežā regulē cits normatīvais akts. Tāpat, pēc viņa teiktā, attiecīgie grozījumi provizoriski attiecas vien uz 10% no privātajiem mežiem jeb 5% no visas valsts teritorijas.
Tāpat Eglīts vērsa uzmanību, ka attiecīgie grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā uzliek par pienākumu meža īpašniekiem īsākā laika posmā atjaunot meža platību ar kvalitatīvu stādāmo materiālu – kamēr šobrīd šāda pienākuma nav un cirtēs var veidot ataudzi ar dabiskajiem procesiem, kas var aizņemt gadu desmitus.
“Grozījumu rezultātā ilgtermiņā Latvijas mežs arvien augtu un tā apjoms palielinātos, īstenojot nozīmīgu Eiropas Savienības mērķi, lai Latvija 2050.gadā būtu pilnvērtīga klimatneitrālas Eiropas dalībvalsts,” pauda Eglīts.
ZM informēja, ka ministrijas darbinieki telefoniski sazinājušies ar atklātās vēstules dalībniekiem, izsakot aicinājumu piedalīties meža procesu un nozares politikas izzināšanas pasākumā. Daļa aptaujāto ir izrādījusi interesi un atsaucību par iespējamo dalību pasākumā.
Savukārt tiem atklātās vēstules dalībniekiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevarēs vai nevēlēsies piedalīties pasākumā, ZM pēc pasākuma nosūtīs informācijas apkopojumu par meža nozari.
Tikmēr atklātās vēstules iniciatori Inese Zandere, Viesturs Ķerus un Uģis Rotbergs aģentūrai LETA pauda, ka nepiedalīsies ZM rīkotajā pasākumā par plānotajām izmaiņām koku ciršanas mežā noteikumos. Šādu lēmumu viņi pamatoja ar to, ka viss liecina, ka pasākums paredzēts tikai, lai ZM varētu apgalvot, ka šāds pasākums ir noticis, nevis lai nodrošinātu godīgu un līdzsvarotu diskusiju.
To, ka 31.janvāra pasākums paredzēts tikai kā formalitāte, apstiprina arī ZM publiski paustais, ka ministrija no savas puses visu jau ir izdarījusi un nekādus papildu izvērtējumus neveiks, norāda vēstules autori. Ja ministrijai jau pašlaik ir pārliecība, ka noteikumu grozījumus tā nemainīs, esot skaidrs, ka šis izskaidrojošais pasākums ir tikai sabiedrisko attiecību akcija, uzskata atklātās vēstules iniciatori.
Kā ziņots, ZM nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai grozījumus noteikumos “Par koku ciršanu mežā”, pret kuriem Latvijas Ornitoloģijas biedrība un citas vides organizācijas jau iepriekš paudušas iebildumus saistībā ar atļauju cirst tievākus kokus, kas, to ieskatā, rada risku Latvijas dabas daudzveidībai un mežu kvalitātei.
Tikmēr vairāki desmiti cilvēku, galvenokārt kultūras un sabiedriskie darbinieki, atklātā vēstulē 14.janvārī aicinājuši Saeimu un valdību nodrošināt ilgtspējīgu Latvijas valsts mežu apsaimniekošanu un to, lai Latvijas meži, jo īpaši Latvijas valsts meži, tiktu apsaimniekoti saprātīgi, ievērojot visas sabiedrības intereses, kas neaprobežojas tikai ar peļņas gūšanu.
