– Viņi izmanto gan nakts redzamības iekārtas, gan speciālus tērpus, kas maskē cilvēka siltumizstarojumu, lai viņus nevarētu pamanīt ar nakts novērošanas ierīcēm, tāpat ir radiosakari un GPS ar maršrutiem, kā arī tiek izmantoti dažādi pēdu slēpšanas līdzekļi, sākot ar mehānisku aizslaucīšanu, lai nevarētu pierādīt robežas šķērsošanu, beidzot ar dažādiem smidzināmajiem, gāzēm, kas suņiem traucētu izsekot pārkāpējus, – stāsta M. Petrušins. 7
Pēdējā laikā novērota arī taktikas maiņa – apejot Latvijas robežsargus, nelegālos ieceļotājus ved cauri Igaunijas–Krievijas robežai, kas tuvāk mūsu valstij, lai iekļūtu Šengenas zonā, kur iekšējo robežu uzraudzība ir vājāka.
Nelegāļu pārvietotāji pierobežā iepriekš izlūko pieeju joslai un robežsargu norīkojumu grafiku, maršrutus. Ja izlūkam klāt personas dokuments un attiecīga caurlaide, robežsargi izvērtē tajā norādīto mērķi un cilvēka izturēšanos. Aizdomīgajiem viņi var anulēt caurlaidi, šaubīgos brīdina un ņem uzskaitē, lai atpazītu līdzīgās situācijās.
Pērn pret cilvēku pārvadātājiem ierosināti 29 kriminālprocesi. Tiesā pēc Krimināllikuma 285. panta par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai notiesātas 18 personas (2015. gadā – 27, 2014. – 3). Pret organizatoriem, kas transportē pāri robežai vairākus nelegālos imigrantus, tiesnešiem kopš pagājušā gada aprīļa ļauts piemērot bargākus sodus – brīvības atņemšanu no diviem līdz astoņiem gadiem, smagākos gadījumos pat līdz 15 gadiem. Līdz šim spriedumi aprobežojās ar vienu vai dažiem mēnešiem, bet jaunākie statistikas dati liecina par ieslodzījumu līdz trīs un pieciem gadiem, tiesa, tikai pāris gadījumos.
Ar 90 km žoga drošībai par maz
Pēc Valsts robežsardzes aprēķiniem, mūsu robežu sargātājiem izdodas notvert 60 līdz 70% no nelegālajiem imigrantiem. Pagājušajā gadā caur Latviju līdz Lietuvas–Polijas robežai nokļuva vismaz 128 ārzemnieki, tajā skaitā 74 no Vjetnamas, 19 no Afganistānas, pieci no Irākas. Lietuviešu robežsargi visus nelegāļus atgādāja atpakaļ, no kurienes nākuši.
23 km garais žogs pagaidām lielākās neērtības rada savvaļas dzīvniekiem. Pērn 2,7 metrus augstais stiepļu pinums ar dzeloņdrāšu cepuri dažās vietās tika pabojāts, arī stabi bija izkustināti. Robežsargi tur aizdomās staltbriežus, kuriem sēta norobežojusi ierastās meža takas.
Žogu uz robežas vispirms būvē vietās, kur tā vieglāk šķērsojama. Iepriekš tiek iekārtota drošības josla, kas var būt ļoti sarežģīts darbs, ja tā virzās, piemēram, cauri purviem un tamlīdzīgām mitrām un staignām vietām. Līdz 2019. gadam paredzēts ierobežot 90 km jeb aptuveni trešo daļu no visas Krievijas–Latvijas robežas. Par Baltkrievijas daļas ierobežošanu pat nav aplēšu.
Salīdzinot ar kaimiņu lietuviešu plāniem, kuri gada laikā apņēmušies uzbūvēt divmetrīgu žogu 130 km garumā uz robežas ar Kaļiņingradas apgabalu, mūsu ieceres šķiet visai pieticīgas laikā, kad ieceļotāji var apdraudēt valsts iedzīvotāju drošību un jau ilgi rada liekas rūpes un izdevumus. Pēdējos trīs gados nelegālo imigrantu uzturēšanai un izraidīšanai uz mītnes zemēm iztērēti ap 1,7 miljoniem eiro. “Caurspīdīgā” robeža joprojām tiek izmantota kontrabandai – ar GPS un citām ierīcēm aprīkotos plostos uz Latvijas pusi ceļo cigarešu kravas, pa citiem ceļiem – arī degviela un alkohols. Pērn, piemēram, pārtverti vairāk nekā 14 miljoni cigarešu (2015. gadā – gandrīz 28 miljoni, 2014. – 13,5 miljoni).
Valsts robežsardzes speciālisti uzskata, ka posmā starp Latviju un Krieviju, kas uz Eiropas Savienības ārējās austrumu robežas atzīts par vienu no saspringtākajiem, žogu lietderīgi būvēt daudz garākā posmā, nekā ieplānots. Iestāde par savu nostāju informējusi Iekšlietu ministriju.
