Žogu un bezžogu utopijas 10
Padomju impērija bija apjozta ar nepārvaramu žogu, t.s. dzelzs priekškaru. Taču stiprais žogs to nepasargāja, tā nonāca līdz bada slieksnim un sabruka, jo tā bija utopija.
Latvija atguva neatkarību, līdz ar to žogi uz ārpasauli lielā mērā bija nojaukti. Tika izsludināta “neizbēgamā” kapitālisma pirmā fāze – mežonīgais kapitālisms. Nonācām tur, kur lielā mērā esam vēl tagad. Latvija iestājās ES un NATO. Krita pēdējās žogu paliekas.
Taču arvien vairāk redzam ES pēdējo gadu ārējo robežu bezžogu utopijas nožēlojamās sekas. Briseles nekontrolētā, bezatbildīgi pieļautā un miljonos mērāmā imigrantu lavīna Rietumeiropas valstīs jau ir radījusi katastrofālas sekas, un tā ar mūsu Briselei bez ierunām paklausīgo valdību labprātīgu piekrišanu bīstami tuvojas arī mūsu valstij.
Par ES bezatbildīgo politiku imigrantu jautājumā savu satraukumu un protestu pauž Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, atklāti pasakot, ka Eiropā ir aizliegts paust patiesību par migrantiem, par tiem līdzi nākošo noziedzību un teroru un par to patiesajiem nodomiem nevis meklēt patvērumu, bet radīt pašiem savu atsevišķu pasauli ar šariata likumiem un ideāliem, kas ir pretrunā tūkstošgadīgajām Eiropas vērtībām.
Vai imigrantu uzņemšana kaut par kripatiņu paaugstinās latviešu tautas izdzīvošanas izredzes ilgtermiņā, vai paaugstinās dzimstības līmeni, vai radīs jaunas darba vietas (izņemot mentoru un imigrantu apkalpošanas personālu), vai tiešām imigranti nāks pelnīt pensijas mūsu vecajiem ļaudīm? Diez vai.
Pēdējais laiks arī mūsu valdībai un Saeimai pievienot savas balsis ungāru un poļu saprāta balsīm. Kopā tas būs liels spēks, kuru Brisele nevarēs ignorēt. Absurdajai ES bezžogu demokrātijas utopijai jāpieliek punkts.
Andrejs Lucāns Burtniekos
