ZZS par budžeta priekšlikumiem lems pēc vienošanās par detaļām 0
Tas, vai Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) sniegs savus priekšlikumus valsts budžetam uz otro lasījumu, ir atkarīgs no tā, kā izdosies vienoties par detaļām budžeta veidošanas procesā, aģentūrai LETA sacīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
“Progresīvo” Saeimas frakcijas līderis otrdienas rītā paziņojis, ka ZZS priekšlikumus valsts budžeta otrajam lasījumam “Progresīvie” uzskatīs par koalīcijas līguma pārkāpumu.
Savukārt Rokpelnis sacīja, ka ZZS ir “atvērti cieņpilnam dialogam un vērsti uz kopīga risinājuma atrašanu”.
Savukārt ar ZZS preses sekretāres Daces Līces starpniecību ZZS valdes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Augulis medijiem uzsver, ka šāda rīcība no “Progresīvo” puses ir ne tikai politiski nekorekta, bet arī grauj parlamentārās kultūras pamatus un Satversmē noteikto.
“Budžeta sarunām jānotiek atklāti un caurspīdīgi, respektējot valdības un Saeimas deputātu institucionālo lomu, nevis ar aizkulišu spiedienu un manipulācijām,” uzskata Augulis.
Viņš norāda, ka valsts budžeta veidošana ir nopietns process, kas skar katru Latvijas iedzīvotāju. ZZS sola nepieļaut, ka šādu lēmumu pieņemšanā kāds cenšas izmantot negodīgus ietekmēšanas mēģinājumus.
“Mūsu prioritātes ir skaidras – cilvēku labklājība, atbalsts ģimenēm, veselības aprūpei, izglītībai un tautsaimniecības attīstībai. Šajā procesā mēs iestāsimies tikai par sabiedrībai izdevīgiem risinājumiem,” uzsver Augulis.
ZZS aicina “Progresīvos” un citus politiskos spēkus atteikties no necaurspīdīgām ietekmēšanas metodēm un publiski paust savu redzējumu par to, kādās nozarēs un kādā apmērā būtu samazināmi valsts budžeta izdevumi. Latvijas sabiedrība ir pelnījusi atklātu un godīgu diskusiju, nevis kuluāru sarunas un spiedienu uz citu frakciju deputātiem, norāda Augulis.
Jau ziņots, ka Šuvajevs uzsvēris, ka viņam nav pārliecības par koalīcijas partneriem ZZS. Viņš ir pārliecināts, ka ZZS iesniegs būtiskus priekšlikumus budžeta otrajam lasījumam. “Tas manī rada satraukumu, jo vēlos pieņemt budžetu, kur aizsardzībai ir 5% no iekšzemes kopprodukta, tas ir pats svarīgākais,” sacīja Šuvajevs.
“Ja būs kādi priekšlikumi uz otro lasījumu no ZZS frakcijas puses, es to uzskatīšu par kārtējo koalīcijas līguma pārkāpumu,” atzīmēja politiķis.
Viņš uzsvēra, ka “Progresīvie” ir ieinteresēti un noskaņoti darbam koalīcijā un paši tās krišanu nevirzīs dienaskārtībā. Uz jautājumu par valdības krišanu Šuvajevs atbildēja: “Mums ir jāpieņem aizsardzības finansējums, un pēc tam varam vērtēt visu pārējo.”
Kā ziņots, “Jaunā vienotība” (JV) un “Progresīvie” ar ZZS ir pārrunājuši tās balsojumu Saeimā pret Stambulas konvenciju un visas trīs partijas apņēmušās turpināt strādāt vienotā koalīcijā, lai pieņemtu “drošības budžetu”.
Pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izteicās, ka ir svarīgi, lai turpinātos darbs pie budžeta. Tāpat ir svarīgi, lai Saeimā tiktu izskatīti jautājumi, kas saistīti ar atbalstu lauksaimniekiem, investīcijām izglītībā un demogrāfijas uzlabošanā.
“Šobrīd ir jāspēj stāvēt pāri politiskiem uzstādījumiem,” runājot par valdības stabilitāti, akcentēja Siliņa, sakot, ka ir svarīgi izpildīt solījumus iedzīvotājiem, piemēram, stiprināt aizsardzību. “Jāizdara viss iespējamais, lai koalīcija šo budžetu varētu pieņemt,” turpināja Siliņa.
“Viļņošanos koalīcijā” izsauca valdošajā koalīcijā ietilpstošā ZZS, pateicoties kurai, Saeima 25.septembrī vērtēšanai Ārlietu komisijā nodeva opozīcijas deputātu ieceri denonsēt tā saukto Stambulas konvenciju, kas nozīmētu izstāšanos no tās.
Siliņa atzina, ka ZZS savā balsojumā ir pārkāpusi koalīcijas līgumu, taču viņai ir svarīgi, lai viņa kā valdības vadītāja spēj nodrošināt solījumu izpildi iedzīvotājiem, pieņemot nākamā gada budžetu.
ZZS politiķis, ekonomikas ministrs Viktors Valainis žurnālistiem optimistiski sprieda, ka runas “par to, ka šodien valdībai pienāks gala dienas”, bijušas pārspīlētas. “Šodien bija ļoti konstruktīvas sarunas starp visiem koalīcijas partneriem,” vērtēja Valainis.
Valainis teica, ka koalīcijā valdot kopīga izpratne par to, kas šajā brīdī ir svarīgi – nākamā gada budžeta pieņemšana, īpaši akcentējot pieaugumu aizsardzības budžetā un nodrošināt to, lai tas būtu pēc iespējas tuvāk 5% no iekšzemes kopprodukta.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka pirms koalīcijas sanāksmes Siliņa bija tikusies ar Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošo labklājības ministru Reini Uzulnieku. Lai arī viedokļi politikas kuluāros bija dažādi, pēc tikšanās Uzulnieks varēja palikt amatā, bet viņam tika uzdots skaidrot, ko Labklājības ministrija paveikusi, lai īstenotu Stambulas konvencijas apņemšanās vardarbības mazināšanai.
Premjeres rezolūcijā Uzulniekam teikts, ka viņam paveiktais jāskaidro Saeimas komisijās, kā arī nākamās nedēļas valdības sēdē 7.oktobrī, jo Labklājības ministrija bija konvencijas virzītāja un ir vardarbības pret sievietēm un bērniem novēršanas plāna koordinētāja un izpildītāja.
Jau ziņots, ka par likumprojekta par izstāšanos no Stambulas konvencijas nodošanu komisijai nobalsoja 55 deputāti, pret balsoja 33 parlamentārieši. Koalīcijas deputāti no “Jaunās vienotības” un “Progresīvajiem” balsoja pret likumprojektu, bet par balsoja deputāti no ZZS. Koalīcijas partneri paziņoja, ka ZZS balsojums parlamentā ir koalīcijas līguma pārkāpums.
ZZS apgalvo, ka mainījusi attieksmi pret konvenciju, jo esot tikusi pārkāpta Stambulas konvencijai pievienotā deklarācija, piemēram, Kultūras un Izglītības ministrijas popularizējot dzimtes ideoloģiju, kas neatbilstot deklarācijā noteiktajai izpratnei par dzimumu – tikai vīrietis un sieviete. Paziņojumā gan netika precizēts, tieši kur, kad un kā abas ministrijas būtu popularizējušas dzimtes ideoloģiju.
ZZS aicināja Siliņu vērtēt, kāpēc konvencijas mērķi – vardarbības pret sievietēm un ģimenē mazināšana – netiekot pilnvērtīgi īstenoti. ZZS kritizēja “Jaunās vienotības” vadībā strādājošās ministrijas – Veselības ministrija nespējot izveidot atbalsta centrus seksuālās vardarbības upuriem, IZM kavējoties ar pedagogu apmācībām un vardarbības mazināšanas programmu ieviešanu, bet Iekšlietu ministrija nepietiekami strādājot varmāku nošķiršanā. Savukārt ZZS kontrolētā Labklājības ministrija strādājot pie vardarbības mazināšanas neatkarīgi no konvencijas.
