×
Mobilā versija
+9.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
24. marts, 2016
Drukāt

1949. gadā aizvestais zēns (10)

Kungs

Nesen pasts man atnesa vēstuli no Krasnojarskas, ko atrakstījis Jānis Kungs (attēlā). Emeritētais profesors. Atceros, kā savulaik manā skolā Jāņa māmuļa mācīja ticības mācību, toreiz apgūtos baušļus atminos vēl šodien.

Jānim patika zīmēt. Ar viņu nodarbojās mākslinieks Jānis Brekte un pareģoja, ka izaugs ievērojams mākslinieks. Bet kāds nelabvēlis apsūdzēja Kungu ģimeni par tautas ienaidniekiem. Tēvu apcietināja. Jāni ar māti 1949. gadā iesēdināja lopu vagonā un aizveda uz Sibīriju. Pirmo vasaru Jānis novergoja par traktorista piekabinātāju kolhozā. “Darbs bija elle virs zemes,” atceras Jānis. Apņēmies skolā mācīties tikai uz piecniekiem. Vasarās strādājis par būvstrādnieku Tomskas celtnieku nodaļā. Rajona centrā Podgornajā toreiz gandrīz visi bija izsūtītie. Skolu Jānis beidza ar medaļu. Bet to viņam nedeva. Direktors teica: “Lūdzam piedošanu, mums aizliegts tev dot medaļu, kur tev likt četrinieku?” Jānis atteicis: “Lieciet trigonometrijā”, kaut gan šajā priekšmetā viņš bija skolas čempions. Studentus meklēja mežrūpniecības tehnikums, Jānis sāka mācīties tur. Paralēli viņš strādāja par laborantu elektrotehniskajā laboratorijā. Tehnikumu beidza ar izcilību, turpināja studēt institūtā neklātienē. Kļuva par inženieri Krasnojarskas energosistēmā, vēlāk strādāja Maskavā, vadot zinātnisku laboratoriju. 1965. gadā pēc daudzu rūpnīcu izpētes Jānis bija atradis, ka ātrā lampu pārdegšana notiek no paaugstināta sprieguma elektriskajā tīklā, un izgudrojis aparātu, ar ko spriegumu stabilizēt. Par Jāņa izgudroto aparātu Padomju Savienība Leipcigas rūpniecības izstādē saņēma zelta medaļu.

No 2000. gada Jānis Kungs bijis katedras vadītājs Krasnojarskas lauksaimniecības universitātē. Kopā ar rektoru uzrakstījis 16 grāmatas.

Pašlaik Jānis vēl strādā ceturtdaļlikmi par profesoru universitātē un par direktora padomnieku enerģētikas jautājumos “Krasnojarsk graždanprojekt”. Un iecerējis uzrakstīt grāmatu par Krievijā piedzīvoto.

Aija Neiburga

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Lielisks stāsts. Par cilvēku, kas no vienas puses, nav padevies apstākļiem un daudz ko sasniedzis, kaut arī, no otras puses, ar savu darbu it kā stiprinājis padomju valsti un tās slavu. Vai tad mēs, kas piedzīvojuši tos laikus aktīvā vecumā, nerīkojāmies līdzīgi. Cītīgi strādājām, lai dzīvē ko sasniegtu.

  2. Atceros kā pa miglu- kaut kāda asociācijas. Mācījos Saldus 1. septiņgadīgajā skolā . gadu nezinu. Klasē .ko vadīja Karlīne Medne, bija 2 brāļi Kungi, neatceros, vai dvīņi. Neatceros. Viņi nebija līdz skolas beigām, beidzēju vidū viņu nav. Skolu beidzām 51.g. Es atnācu no laukiem un sāku mācības kādā 46.g. rudenī(?)Dzīvojām ar māsu(1.kl.) pie vecāsmātes Putnu ielā .Klasē bija Vicinskis Armīns, Kaufmanis krišs, Edgars ar saspridzinātu roku,abi brāļi Kungi, Ābele kārlis. Zīmēšanu mācīja Taube Kārlis, bijis leģionā.

    • ģimene no Saldus Atbildēt

      Paldies par šo informāciju. Interesants stāsts. Dikti žēl no Latvijas izsūtīto. Pieminam, neaizmirstam. Vismaz šis puisīts izdzīvoja.

  3. mans dzimsanas gads

  4. Lasot šo rakstu vienkārši birst asaras !

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+