Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
24. marts, 2016
Drukāt

1949. gadā aizvestais zēns (10)

Kungs

Nesen pasts man atnesa vēstuli no Krasnojarskas, ko atrakstījis Jānis Kungs (attēlā). Emeritētais profesors. Atceros, kā savulaik manā skolā Jāņa māmuļa mācīja ticības mācību, toreiz apgūtos baušļus atminos vēl šodien.

Jānim patika zīmēt. Ar viņu nodarbojās mākslinieks Jānis Brekte un pareģoja, ka izaugs ievērojams mākslinieks. Bet kāds nelabvēlis apsūdzēja Kungu ģimeni par tautas ienaidniekiem. Tēvu apcietināja. Jāni ar māti 1949. gadā iesēdināja lopu vagonā un aizveda uz Sibīriju. Pirmo vasaru Jānis novergoja par traktorista piekabinātāju kolhozā. “Darbs bija elle virs zemes,” atceras Jānis. Apņēmies skolā mācīties tikai uz piecniekiem. Vasarās strādājis par būvstrādnieku Tomskas celtnieku nodaļā. Rajona centrā Podgornajā toreiz gandrīz visi bija izsūtītie. Skolu Jānis beidza ar medaļu. Bet to viņam nedeva. Direktors teica: “Lūdzam piedošanu, mums aizliegts tev dot medaļu, kur tev likt četrinieku?” Jānis atteicis: “Lieciet trigonometrijā”, kaut gan šajā priekšmetā viņš bija skolas čempions. Studentus meklēja mežrūpniecības tehnikums, Jānis sāka mācīties tur. Paralēli viņš strādāja par laborantu elektrotehniskajā laboratorijā. Tehnikumu beidza ar izcilību, turpināja studēt institūtā neklātienē. Kļuva par inženieri Krasnojarskas energosistēmā, vēlāk strādāja Maskavā, vadot zinātnisku laboratoriju. 1965. gadā pēc daudzu rūpnīcu izpētes Jānis bija atradis, ka ātrā lampu pārdegšana notiek no paaugstināta sprieguma elektriskajā tīklā, un izgudrojis aparātu, ar ko spriegumu stabilizēt. Par Jāņa izgudroto aparātu Padomju Savienība Leipcigas rūpniecības izstādē saņēma zelta medaļu.

No 2000. gada Jānis Kungs bijis katedras vadītājs Krasnojarskas lauksaimniecības universitātē. Kopā ar rektoru uzrakstījis 16 grāmatas.

Pašlaik Jānis vēl strādā ceturtdaļlikmi par profesoru universitātē un par direktora padomnieku enerģētikas jautājumos “Krasnojarsk graždanprojekt”. Un iecerējis uzrakstīt grāmatu par Krievijā piedzīvoto.

Aija Neiburga

Pievienot komentāru

Komentāri (10)

  1. Lielisks stāsts. Par cilvēku, kas no vienas puses, nav padevies apstākļiem un daudz ko sasniedzis, kaut arī, no otras puses, ar savu darbu it kā stiprinājis padomju valsti un tās slavu. Vai tad mēs, kas piedzīvojuši tos laikus aktīvā vecumā, nerīkojāmies līdzīgi. Cītīgi strādājām, lai dzīvē ko sasniegtu.

  2. Atceros kā pa miglu- kaut kāda asociācijas. Mācījos Saldus 1. septiņgadīgajā skolā . gadu nezinu. Klasē .ko vadīja Karlīne Medne, bija 2 brāļi Kungi, neatceros, vai dvīņi. Neatceros. Viņi nebija līdz skolas beigām, beidzēju vidū viņu nav. Skolu beidzām 51.g. Es atnācu no laukiem un sāku mācības kādā 46.g. rudenī(?)Dzīvojām ar māsu(1.kl.) pie vecāsmātes Putnu ielā .Klasē bija Vicinskis Armīns, Kaufmanis krišs, Edgars ar saspridzinātu roku,abi brāļi Kungi, Ābele kārlis. Zīmēšanu mācīja Taube Kārlis, bijis leģionā.

    • ģimene no Saldus Atbildēt

      Paldies par šo informāciju. Interesants stāsts. Dikti žēl no Latvijas izsūtīto. Pieminam, neaizmirstam. Vismaz šis puisīts izdzīvoja.

  3. mans dzimsanas gads

  4. Lasot šo rakstu vienkārši birst asaras !

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (6)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+