Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. februāris, 2013
Drukāt

Asparāgu renesanse. Iepazīstam dažādus asparāgus

a_densiflorus_sprengeri2

Lai gan telpās audzē dažādu sugu un šķirņu asparāgus, pirmās asociācijas nav tās jaukākās: augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kas noklāti sīkām, birstošām lapiņām. Ne vienai vien namamātei šķiet, ka mājās tāda puķe nav turama, jo taisa netīrību.

 

Arī dažā birojā asparāgs sen apnicis – izstīdzējušie dzinumi stiepjas no skapjaugšas, traucējot piekļūt dokumentu mapēm plauktos. Un tomēr asparāgi ir pelnījuši piedzīvot renesansi. Jo vairāk tāpēc, ka daudzi no tiem vēl aizvien nav iepazīti.

 

Blīvziedu asparāgs (Asparagus densiflorus) ‘Sprengeri’ jeb Šprengera asparāgs, kas tik kritiski raksturots raksta ievadā, patiesībā var būt īsts skaistulis. Ja to audzē gaišās un pietiekami siltās telpās, trūdvielām bagātā augsnē un samērīgā podā, ja saknes pie sakņu kakla vienmēr ir apsegtas ar augsni un regulāri saņem nepieciešamo ūdens un barības devu, tad dzinumu ir daudz, tie ir biezi aplapoti un no lapu pudura vidus lielā skaitā attīstās jauni.

Nobriedušie iepriekšējā gada dzinumi pavasarī uzzied sīkiem, smaržīgiem ziediņiem, no tiem pašapputes ceļā veidojas dīgstošas sēklas spilgti sarkanos apvalkos (šīs sarkanās odziņas ir indīgas).

Daudzgadīgs, labi kopts Šprengera asparāgs var sasniegt iespaidīgus izmērus, neatpaliekot no prāva auguma jukas, dracēnas vai pundurpalmas hamadorejas. Vislabāk šis asparāgs izskatās traukā uz augstas kājas, podā uz statīva, pakarināts pie sienas, griestiem vai kā citādi, taču dzinumiem jāļauj nokarāties uz leju. Gan jārēķinās, ka augam vajadzēs aizvien lielāku trauku. Ar zemi pildīts pods un asparāgs ar kuplām saknēm būs par smagu, lai to kur piekarinātu. Poda malu var paaugstināt, izmantojot speciālu sietu – tad asparāga dzinumi apakšdaļā būs pacelti uz augšu, bet pārējā daļa slīgs pāri sietam. Dzinumi noveco, tāpēc ik gadu kādus nogriež. Lai nepārtraukti veidotos jauni, Šprengera asparāgs pamatīgi jāmēslo – divas reizes nedēļā.

Blīvziedu asparāgs ‘Meyeri’ jeb Meiera asparāgs izskatās varen iespaidīgs ar saviem stingrajiem, lapotajiem dzinumiem, kas atgādina vāles. Dzinumi sasniedz pat 1 metra garumu un veido kuplu krūmu, kas telpā aizņem diezgan daudz vietas. Tas labi iederas lielā, dekoratīvā podā, ko novieto uz grīdas. Meiera asparāgam visu gadu nepieciešama apmēram +20 °C temperatūra (Šprengera asparāgs aug arī krietni vēsākā telpā). Salīdzinājumā ar citiem asparāgiem ‘Meyeri’ ir lēnaudzīgs, jutīgs pret vēsumu, pārmērīgu laistīšanu un iekaltēšanu. Ja to nerespektē, auga attīstība apstājas, pieauguma nav nedz jaunajiem, nedz vecajiem dzinumiem.

Blīvziedu asparāga ‘Myriocladus’ noturīgie dzinumi izaug 1 – 1,5 m gari, to galotnēs ir daudz īsu zariņu ar neskaitāmiem lapu pušķīšiem. Garie dzinumi veido iespaidīga lieluma krūmu, kam vieta ir tikai uz grīdas. Lai bagātīgā sakņu sistēma varētu attīstīt daudz dzinumu šim asparāgam vajadzīgs ļoti liels pods.

Sirpjveida asparāgam (Asparagus falcatus) noteikti nepieciešams balsts (režģis, stabs vai kas tamlīdzīgs), pie kā pieturēties. Tumši zaļie, kāpelējošie, līganie dzinumi izaug vairākus metrus gari, tie klāti ar nelieliem, asiem dzelkšņiem. Šis asparāgs ir ātraudzīgs, ar to var apaudzēt kādu sienu telpā. Sliktā īpašība – vecie dzinumi dzeltē, tāpēc ik pa laikam jāizgriež. Taču sirpjveida asparāga dzinumi ļoti cieši savijas cits ar citu, un, ja tie aug pie dekoratīva režģa, tos nav iespējami atpīt.

Sarveida asparāga (Aspa­ragus setaceus sin. A. plumosus) garie dzinumi izskatās kā paparžu lapas, ko veido ārkārtīgi sīkas un mīkstas pelēkzaļas lapiņas. Stumbri ir bez lapām, klāti ar asiem dzelksnīšiem. Ja sarveida asparāgu vēlas audzēt kā kompaktu, pusmetru augstu kuplu krūmu, garos dzinumus droši var apgriezt, augs no tā necietīs. Jaunie dzinumi attīstās nepārtraukti, tie jānogriež jau sākuma stadijā, lai neatņemtu spēku jau esošajiem zemajiem dzinumiem. Ļaujot augt visiem dzinumiem, var iegūt skaistu, vijīgu, vairākus metrus garu augu, kas martā, aprīlī uzzied sīkiem, smaržīgiem ziediņiem.

Lapegļveida asparāga (Asparagus laricinus) pelēkzaļie, lapotie dzinumi patiešām atgādina lapegli, kam lapas sakārtotas pušķos. Vairāk nekā 2 m garos, viegli līganos dzinumus vēlams piestiprināt pie balsta. Jaunie dzinumi ir izteikti trausli, tādēļ, audzējot telpās, lapegļveida asparāgam jāatvēl pietiekami daudz vietas. Tāpat kā Šprengera asparāgs, arī šis labi aug vēsās telpās.

Spožlapu asparāgs (Asparagus asparagoides) pēc lapām nemaz nelīdzinās ierastajiem asparāgiem. Dzinumi var izaugt 1 – 1,5 m gari, nobrieduši tie no pavasara līdz rudenim uzzied sīkiem, baltiem, smaržīgiem, asparāgiem raksturīgiem ziediņiem. Spožlapu asparāga mīk­stie, lapainie dzinumi vislabāk izskatās iekarināmā podā. Piemērotas tikai siltas un gaišas telpas, tam patīk vienmērīgs mitrums, pārmērības laistīšanā parasti beidzas ar lapu nobiršanu un dzinumu nonīkšanu.

 

 

SVARĪGI

• Asparāgi labi jūtas tur, kur ir teicams apgaismojums, atbilstoša gaisa temperatūra un balsti daudzajiem dzinumiem. To, kādu asparāgu izvēlēties, nosaka siltuma nodrošināšanas iespējas. Ja telpa ir gaiša un saulaina, asparāgiem veidojas biezi aplapoti dzinumi, kas neizstīdz.

• Saknēm augsnē vienmēr jābūt valgām, nevis slapjām! Speciāla gaisa mitrināšana asparāgiem nav vajadzīga. Ja lielajā podā augsnes virskārta vienmēr būs viegli mitra, ar iztvaikojušo ūdeni pietiks, lai mitrinātu gaisu ap augu.

• Asparāgus parasti pavairo pavasarī ar ceru dalīšanu, to apvieno ar pārstādīšanu.

• Visus asparāgus regulāri mēslo vienu vai divas reizes nedēļā, izņemot ziemas mēnešus, kad augiem nepietiek gaismas, un tas veicinātu nevajadzīgu augšanu. Ziemā asparāgus mēslo reizi mēnesī.

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+