Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. janvāris, 2013
Drukāt

Būve patvaļīgi apturēta 


Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone saka, ka pašlaik spēkā esošā Būvniecības likuma nepilnības rada lielas bažas ārvalstu uzņēmējiem, vai turpmāk vērts riskēt ar lieliem ieguldījumiem Latvijā. 


 

Kad nepatīk buldozera krāsa

Kanādas investīciju grupas “Homburg Management” vadītājs Džeimss Torpijs stāsta, ka uzņēmums ieguldījis Latvijā aptuveni 100 miljonus eiro, īstenodams vairākus lielus būvprojektus, piemēram, mazumtirdzniecības centru Zolitūdē 5000 kvadrātmetru platībā, kā arī dzīvojamos namus. Taču pēdējais viņu projekts – lielveikala ēka 7000 kvadrātmetru platībā Rīgā, Biķernieku ielā 121, – izmantojot likumā noteiktās tiesības, pagājušā gada rudenī ticis apstrīdēts, kaut arī Rīgas dome būvprojekta saskaņošanas gaitā neesot iebildusi. Viņaprāt, Latvijā ieviestā kārtība ir šokējoša, ne Kanādā, ne kādā citā pasaules valstī tādas neesot. “Kā var būt tā, ka jāaptur iesāktā celtniecība bez jebkāda pamatojuma, piemēram, kādam nav patikusi būvlaukumā strādājošā buldozera krāsa?!” brīnās viņš.

 

Tiesāšanas 
velkas gadiem

Uzņēmuma “YIT Celtniecība” valdes priekšsēdētājs Andris Božē stāsta, ka kopš pagājušā gada jūlija apstājusies uzņēmuma iecerētā dzīvojamā nama būvniecība Rīgā, Hospitāļu ielā 39. “Ar izdomātu ieganstu pērn Rīgas domē to apstrīdēja 37. nama apsaimniekotājs. Kaut arī pašvaldība neatrada nekādus pārkāpumus un neiebilda celtniecības turpināšanai, 37. nama apsaimniekotājs pārsūdzēja pašvaldības lēmumu tiesā.

Tiesāšanās var vilkties gadiem. Kamēr nav galīgā tiesas sprieduma, tikmēr celtniecību nedrīkstam 
turpināt. Mūsu mātes uzņēmums Somijā ir nesaprašanā, kā Latvijā var būt tādi likumi,” spriež Andris Božē. Viņaprāt, būvprojektu varētu apstrīdēt, kamēr tas vēl nav izstrādāts, nevis celtniecības gaitā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons stāsta, ka pagājušajā gadā no 1114 izsniegtajām būvatļaujām apstrīdētas tikai 15, tostarp puse apstrīdēto ir valsts un pašvaldību būvprojekti. No līdzšinējās pieredzes zināms, ka šo strīdu izšķiršana tiesā ilgst no pusotra līdz septiņiem gadiem.

 

Vajadzīgs līdzsvars

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis uzskata, ka Būvniecības likuma grozījumos, kurus pašlaik Saeimā gatavo apspriešanai otrajā lasījumā, jāpanāk līdzsvars starp uzņēmēju un sabiedrības interesēm.

Tāpat jāpanāk, lai tiesās ātrāk iztiesātu apturētos būvprojektus, kuru dēļ uzņēmējiem jācieš zaudējumi. Viņaprāt, likumā jāparedz, ka iesākto būvniecību varētu pabeigt un līdz tiesas spriedumam būvatļauju lietot arī tad, ja tā ir apstrīdēta.

 

Kurš kuru kukuļo?

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne uzskata, ka uzņēmēji nereti spriež tikai no savu interešu viedokļa. Diemžēl pārāk bieži būvuzņēmēji īsteno projektus, absolūti ignorējot vietējo iedzīvotāju intereses. Viņasprāt, varot vien apbrīnot vietējo pašvaldību amatpersonu dedzību un labvēlību, ar kādu tiek dalītas būvatļaujas apšaubāmiem projektiem. Atzīstot, ka Latvijā tiesvedība norit ļoti gausi, Saeimas deputāte noraida apgalvojumus, ka tiesāties var buldozera krāsas dēļ vai ar kādu citu sadomātu ieganstu.

“Tiesa var skatīt tikai tādas personas iesniegumu, kuras intereses ir aizskartas. Bet nav patiess apgalvojums, ka iesūdzēt tiesā būvuzņēmēju var jebkurš,” saka Ilma Čepāne.

Kanādas investīciju grupas “Homburg Management” vadītājs Džeimss Torpijs saka, ka esot saprotami Ilmas Čepānes mājieni par pašvaldību amatpersonu kukuļošanu, ko it kā pieļauj uzņēmēji. Diemžēl, strādājot Latvijā, viņš biežāk saskāries ar pavisam ko citu – no uzņēmēja tiek izspiesta nauda, pretim solot nepieprasīt būvatļaujas apturēšanu un prasības celšanu tiesā. “Diemžēl likums pašlaik ir tā uzrakstīts, ka ļauj negodīgiem ļaudīm tā uzdarboties,” atzīst uzņēmējs.

 

Sola pavisam 
citu kārtību

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis vēsta, ka ar Būvniecības likuma grozījumiem strādājuši speciālisti, novērtējot vairāk nekā 200 priekšlikumus. Grozījumi esot tik pamatīgi, ka būvniecībā būšot pilnīgi cita kārtība. Pašlaik otrajam lasījumam gatavotie Būvniecības likuma grozījumi paredz svītrot no likuma paredzētās būves publiskās apspriešanas procedūru būvniecības gaitā.

Tāpat paredzēts saīsināt būvatļaujas apstrīdēšanas termiņu līdz vienam mēnesim, skaitot no būvatļaujas izsniegšanas dienas. Pašlaik šis termiņš var būt pat viens gads. Tāpat paredzēts, ka pašvaldībās varētu skatīt apstrīdētās būvatļaujas mēneša laikā, ja nepieciešams, skatīšanas termiņu pagarinot līdz četriem mēnešiem.

Pašlaik dažās pašvaldībās iesniegumu skatīšanas termiņu var pagarināt pat līdz vienam gadam. Šie grozījumi gan pilnīgi nenovērš būvatļauju apturēšanu, tomēr veicina ātrāku šo lietu skatīšanu pašvaldībā.

Ekonomikas ministrijā cer, ka ar Būvniecības likuma grozījumiem tiks atviegloti gan pašmāju, gan ārvalstu komersantu ieguldījumi Latvijā, būvniecības procedūras kļūšot vienkāršākas, tāpat mazināsies risks, ka kāds aptur iesākto projektu, radot zaudējumus uzņēmējiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+