Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. jūlijs, 2015
Drukāt

Kā pasargāt augļu dārzu no krusas?

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijā palaikam ir novērotas spēcīgas krusas ar lieliem graudiem. Tad augļu dārzos visa raža ir sabojāta un vairs nav derīga realizācijai.

Agrāk PSRS dienvidu republikās, lai glābtu vīnogu laukus, izmantoja īstus lielgabalus, kuru lādiņi sprāga krusas mākonī, tādējādi daļēji izjaucot krusas veidošanos.

Mūsdienās nekādus pretkrusas aizsardzības pasākumus Latvijas augļkopji amatieri neveic, jo tie ir ļoti dārgi un neatmaksājas. Polijā, Vācijā, Itālijā, Francijā, Spānijā un citur plaši izmanto pretkrusas tīklu segumus. Izmaksas ir lielas, jo tie jāierīko virs augļu kokiem. Tomēr dārzā uz maza auguma ābelēm šādus segumus vajadzētu kombinēt ar balstu sistēmu – tad atliktu paša seguma izmaksas, kā arī tēriņi par tā uzlikšanu un novākšanu.

Piemēram, Latvijas Valsts augļkopības institūtā saldo ķiršu dārzā izmanto “VOEN” segumu. Tas pasargā ražu no lietus radītiem bojājumiem (ķiršu plaisāšanas) un arī no krusas.

– Līdz šim Latvijas augļu dārzos krusa pamatīgi nopostījusi ražu tikai atsevišķos gadījumos. Valstīs uz dienvidiem no Latvijas tā ir lielāka problēma. Šādos gadījumos var rīkoties divējādi: apdrošināt stādījumu vai sagādāt attiecīgus segumus. Protams, ir jāizvērtē šā ražošanas riska varbūtība, respektīvi seguma izmantošanas efektivitāte – vai ierīkojot izmaksas būs mazākas par atsevišķu sezonu zaudējumiem. Lielāki zaudējumi ir tad, ja krusa parādās neilgi pirms ražas iegūšanas, – stāsta Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis.

Kā informē Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas speciālists Ritvars Zapereckis, lauksaimnieks var saņemt atbalstu līdz 50% apmērā no apdrošināšanas polises iegādes izmaksām par augļu kokiem un ogulājiem, bet ne vairāk kā 213,43 eiro par hektāru.

Ja lauksaimnieks apdrošina savus sējumus vai dzīvniekus, parasti tiek izmantots arī atbalsts apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju 2014. gadā un divos iepriekšējos gados nav saņemti pieteikumi minētajam atbalstam par apdrošinātajām augļu dārzu platībām.

Ir vairāki iemesli, kāpēc augļkopji neapdrošina dārzus.

• Lauksaimnieka skatījumā apdrošināšana ir pārāk dārga, tāpēc izvēlas riskēt, jo gadījumā, ja risks neiestājas, apdrošināšanā iztērētā nauda tiek uzskatīta par zaudējumiem.

• Apdrošināšanas kompānijas šādu pasākumu nepiedāvā augstā riska, kā arī mazā klientu skaita dēļ.

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzē (1)Vistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (7)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+