Mobilā versija
+4.5°C
Gunta, Ginta, Gunda
Otrdiena, 28. marts, 2017
20. jūlijs, 2015
Drukāt

Kā pasargāt augļu dārzu no krusas?

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijā palaikam ir novērotas spēcīgas krusas ar lieliem graudiem. Tad augļu dārzos visa raža ir sabojāta un vairs nav derīga realizācijai.

Agrāk PSRS dienvidu republikās, lai glābtu vīnogu laukus, izmantoja īstus lielgabalus, kuru lādiņi sprāga krusas mākonī, tādējādi daļēji izjaucot krusas veidošanos.

Mūsdienās nekādus pretkrusas aizsardzības pasākumus Latvijas augļkopji amatieri neveic, jo tie ir ļoti dārgi un neatmaksājas. Polijā, Vācijā, Itālijā, Francijā, Spānijā un citur plaši izmanto pretkrusas tīklu segumus. Izmaksas ir lielas, jo tie jāierīko virs augļu kokiem. Tomēr dārzā uz maza auguma ābelēm šādus segumus vajadzētu kombinēt ar balstu sistēmu – tad atliktu paša seguma izmaksas, kā arī tēriņi par tā uzlikšanu un novākšanu.

Piemēram, Latvijas Valsts augļkopības institūtā saldo ķiršu dārzā izmanto “VOEN” segumu. Tas pasargā ražu no lietus radītiem bojājumiem (ķiršu plaisāšanas) un arī no krusas.

– Līdz šim Latvijas augļu dārzos krusa pamatīgi nopostījusi ražu tikai atsevišķos gadījumos. Valstīs uz dienvidiem no Latvijas tā ir lielāka problēma. Šādos gadījumos var rīkoties divējādi: apdrošināt stādījumu vai sagādāt attiecīgus segumus. Protams, ir jāizvērtē šā ražošanas riska varbūtība, respektīvi seguma izmantošanas efektivitāte – vai ierīkojot izmaksas būs mazākas par atsevišķu sezonu zaudējumiem. Lielāki zaudējumi ir tad, ja krusa parādās neilgi pirms ražas iegūšanas, – stāsta Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis.

Kā informē Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas speciālists Ritvars Zapereckis, lauksaimnieks var saņemt atbalstu līdz 50% apmērā no apdrošināšanas polises iegādes izmaksām par augļu kokiem un ogulājiem, bet ne vairāk kā 213,43 eiro par hektāru.

Ja lauksaimnieks apdrošina savus sējumus vai dzīvniekus, parasti tiek izmantots arī atbalsts apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju 2014. gadā un divos iepriekšējos gados nav saņemti pieteikumi minētajam atbalstam par apdrošinātajām augļu dārzu platībām.

Ir vairāki iemesli, kāpēc augļkopji neapdrošina dārzus.

• Lauksaimnieka skatījumā apdrošināšana ir pārāk dārga, tāpēc izvēlas riskēt, jo gadījumā, ja risks neiestājas, apdrošināšanā iztērētā nauda tiek uzskatīta par zaudējumiem.

• Apdrošināšanas kompānijas šādu pasākumu nepiedāvā augstā riska, kā arī mazā klientu skaita dēļ.

Pievienot komentāru

Latviešiem neizdodas iemācīt ķīniešiem ēst piena produktus (19)Vecajai Eiropai neizdevās iemācīt ķīniešiem ēst piena produktus, tas nepadodas arī latviešiem
"Sadales tīkls" iegādāsies 200 000 viedo skaitītāju; uzstādīs visā Latvijā (10)AS ”Sadales tīkls” iegādāsies 200 000 viedo skaitītāju, aģentūrai LETA teica uzņēmuma pārstāve Tatjana Smirnova.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+