Mobilā versija
Brīdinājums +15.8°C
Vanda, Veneranda, Venija
Sestdiena, 23. septembris, 2017
23. februāris, 2016
Drukāt

Kāds ir reģionālo koncertzāļu apmeklējums?

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Latgales vēstniecība "Gors"

Diāna Zirniņa, Latgales vēstniecības “Gors” vadītāja (koncertzāle atklāta 2013. gada 29. maijā): “Ar pasākumu apmeklējumu esam apmierināti. Abās līdzšinējās sezonās apmeklētāju skaits bijis virs 150 000. Prognozējam, ka šosezon apmeklētāju skaits būs vēl lielāks. Katram žanram ir izveidojusies stabila auditorija. Pagaidām par izaicinošāko repertuāra daļu varētu saukt eksperimentālos projektus, taču pamazām arī pie tādiem vietējo publiku pieradinām. Protams, jārēķinās, ka Latgales reģiona iedzīvotāju maksātspēja nav no augstākajām, taču, pateicoties plašajam repertuāram, katrs interesents var atrast ko atbilstošu savām interesēm un iespējām. Pasākumu biļešu cenas variē no 2 līdz 55 eiro, bet vidēji svārstās no 7 līdz 20 eiro. “Gors” ir izteikti reģionāla koncertzāle, kuras pamatauditorija ir 100 km rādiusā ap Rēzekni, taču arī rīdzinieki ir bieži viesi. Arvien vairāk pie mums atceļo arī citu valstu iedzīvotāji, visbiežāk manām lietuviešus un igauņus. Lielākais izaicinājums ir turpināt iesākto, spējot apmeklētājiem piedāvāt dažādu un kvalitatīvu māksliniecisko programmu.”

 

Inese Zagorska, Vidzemes koncertzāles “Cēsis” programmu direktore (koncertzāle atklāta 2014. gada 31. maijā): “Pagājušais gads bija pirmais pilnais koncertzāles darbības gads, dažādu veidu pasākumus koncertzālē apmeklēja 82 000 cilvēku. Šis skaitlis mūs ir pozitīvi pārsteidzis. Piedāvājam gan koncertus, gan dramatiskā teātra izrādes, tāpat koncertzālē izbūvēta kino zāle. Vēlamies panākt koncertzāles pieejamību Vidzemes reģiona iedzīvotājiem, taču lūkojamies arī uz ārvalstu apmeklētāju piesaisti. Pozicionējam sevi kā starptautisku festivālu mājvietu, tāpēc producējam vairākus festivālus ar mērķi piesaistīt vairāk apmeklētāju no Eiropas. Biļešu cenas variē no 7 līdz 30 eiro, taču uzskatu, ka biļešu cena nav noteicošais faktors – galvenā ir pasākuma kvalitāte.”

 

Guntars Ķirsis, Jūrmalas Dzintaru koncertzāles vadītājs (pēc rekonstrukcijas koncertzāle atklāta 2015. gada 20. maijā): “Pērn koncertzāli apmeklēja apmēram 180 000 cilvēku un ar to esam ļoti apmierināti. Biļešu cenu politika ir atbilstoša pirktspējai. Tas ir tāpat kā ar automašīnām – viena maksā vairāk, cita mazāk. Tas pats ir ar māksliniekiem. Būtu dīvaini, ja biļete uz mākslinieka izrādi, kura honorārs ir 100 eiro, maksātu tikpat, cik uz tādu, kam honorārs ir 2000 eiro. Vidējā biļetes cena mums ir 10 – 12 eiro. Darām visu, lai gada griezumā pakalpojums būtu pieejams visiem, bet lielākoties jūrmalniekiem. Vasarā gan pārsvarā nāk ārvalstu tūristi, jo piedāvājums ir ļoti plašs. Lielākie izaicinājumi ir saistīti ar ģeopolitiskajām pārmaiņām, jo mainās tūristu etniskais sastāvs, to proporcija un mītnes zemes. Jāskatās un jāpiedāvā tas, kas viņiem ir saprotams.”

 

Baiba Bože, “Lielā Dzintara” valdes locekle (koncertzāle atklāta 2015. gada 16. oktobrī): “Pirmajos trīs­arpus koncertzāles mēnešos to apmeklējuši vairāk nekā 47 500 cilvēku, par ko esam ļoti priecīgi. Prognozējam, ka aktīvajā tūrisma sezonā apmeklētāju skaits pieaugs. Pašlaik puse no viesu loka ir liepājnieki, savukārt otru pusi veido Rīgas, Ventspils, Kuldīgas un citu Latvijas pilsētu, kā arī tuvējo ārvalstu apmeklētāji. Turpinām darbu pie ārvalstu publikas piesaistes. Līdz šim klausītāji atzinīgi novērtējuši lielas formas simfoniskos un kora mūzikas koncertus, izcilu mūziķu jubilejas pasākumus, pieprasīti ir arī baleta un kamermūzikas koncerti. Cilvēki labprāt apmeklē arī izstādes, kā arī populārā žanra koncertus un tematiskos, svētku pasākumus. Biļešu cenas lielākoties ietekmē tas, kādi mākslinieki uzstājas. Tomēr vairākas reizes gadā esam plānojuši piedāvāt pasākumus, kur ieejas maksa ir no četriem eiro.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Par godu mūsu vētrainajai naktij!

Nesen Karību jūras salā plosījās viesuļvētra “Irma”, kurai drīz Atlantijas okeānā sekoja viesuļvētra “Marija”. Savukārt Eiropā, tajā skaitā Latvijā, lielu lietu un vēju atnesa ciklons, kam dots vārds “Tomass”. Kā dabas stihijām tiek piešķirti vārdi? LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis raksta: “Tropisko vētru vārdi ir zināmi jau uz priekšu. ASV Nacionālā okeāna un atmosfēras pārvalde (NOAA) ir izveidojusi sešus sarakstus, kuros ir gan sieviešu, gan vīriešu vārdi alfabētiskā secībā. Tādējādi vētru nosaukumi ik sešus gadus atkārtojas. Dažkārt vienā viesuļvētru sezonā izveidojas tik daudz tropisko vētru, ka sarakstā aptrūkstas vārdu. Tad vētrām nosaukuma vietā piešķir grieķu alfabēta burtu – Alfa, Beta, Gamma.”

Vai partijām jāpalielina valsts budžeta finansējums?
Agris Liepiņš: Nepilsoņu lamatas (36)Pilsonības jautājumi ir līdzvērtīgi valsts teritoriālās neaizskaramības jautājumiem!
Egils Līcītis: Stunda situsi, saraksts slēgtsGads līdz 13. Saeimas vēlēšanām – jaunas partijas pieteikties vairs nevarēs
Rita Našeniece: Impērijas brīvprātīgie palīgi (91)Piederību valstij nenodrošina uztiepti papīri. To nodrošina audzināšana.
Draugiem Facebook Twitter Google+