Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
3. marts, 2016
Drukāt

Juris Lorencs: Latvijas krievi sadalīsies trīs nosacītās daļās (55)

Lorencs

Juris Lorencs

Viens no diskusiju tematiem nesenajā valdības veidošanas procesā – iespējamā pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā arī skolās. Argumenti par – līdzekļu ekonomija, skolu tīkla optimizācija (izsakoties skaidrāk – to samazināšana) un “krievvalodīgo jauniešu lojalitātes kāpināšana Latvijas valstij”.

Pirmie divi argumenti patiesībā ir acīmredzami, bet ar “lojalitātes kāpināšanu” tik vienkārši nebūs. Ikdienā, dažkārt paši to nemanot, mēs jau tagad saskaramies un runājam ar jauniešiem, pat nenojaušot, ka viņi ir beiguši krievu skolu, – viņu latviešu valoda ir pareiza un pat perfekta. Diemžēl ir arī citi piemēri – jauns cilvēks, kuram darba specifika prasa ar klientu sarunāties latviski, demonstratīvi atsakās to darīt.

Saprotams, vienas vai otras valodas lietošana ir attieksmes jautājums, ko nosaka gan vēsture, gan modernā politika. Šodien jautāt ceļu tīrā krievu valodā Ukrainas rietumu pilsētā Ļvovā labākajā gadījumā nozīmē nesagaidīt atbildi vispār, sliktākajā – “norauties”. Pilsētā, kur patiesībā visi perfekti pārvalda krievu valodu!

Tad kas notiks, Latvijā pilnībā pārejot uz apmācību latviešu valodā? Pirmkārt, visi cittautieši patiešām pratīs latviešu valodu – tikpat (vai gandrīz tikpat) labi kā latvieši. Tomēr, papētot sīkāk, atklāsies, ka krievu kopiena būs sadalījusies trīs nosacītās daļās. Pirmā notiekošo uztvers ar sapratni un kļūs līdzīga, piemēram, vietējām poļu, lietuviešu vai igauņu kopienām: sabiedrībā (tātad arī skolā) runājam latviski, mājās, ar draugiem, savā biedrībā vai baznīcā – dzimtajā valodā.

Otrā pilnībā asimilēsies latviešu vidē, turklāt šo procesu vēl vairāk paātrinās izteikti jauktās klases (nebūs taču vairs jāved bērni uz attālo krievu skolu, ja latviešu skola ir tepat aiz stūra) un to sekas – jauktās laulības.

Bet mums jārēķinās arī ar trešo kopienu. Saprotams, daļa krievu sabiedrības pāreju uz mācībām latviešu valodā uztvers bez sajūsmas, ja ne naidīgi. Tas notiks gan Maskavas propagandas, gan gluži dabiskas cilvēciskas pretreakcijas dēļ – “mums tiek uzspiests”. Un tā vismaz uz kādu laiku mēs iegūsim latviešu valodu lieliski pārvaldošu, bet Latvijai un latviešiem izteikti naidīgu cilvēku grupu, faktiski “piekto kolonnu”, turklāt ar Latvijas pasēm kabatā.

Latvijas jaunāko laiku vēsturē tā būs pavisam jauna situācija, kas daudziem sajauks galvu. Ar kādu iztapību un naivu sajūsmu mēs dažkārt uzklausām sveštautieti, kurš iemācījies kaut dažus vārdus latviski! Un ar kādu vēsumu uzņemam latviešus, kuri neprot (aizmirsuši, nav iemācījušies utt.) dzimto valodu. It sevišķi, ja viņi nāk no Krievijas un runā krieviski.

Šajā ziņā mēs neesam nacionālisti, mēs joprojām pietiekami neizprotam savas nacionālās intereses. Bet pietiktu paraudzīties pavisam nesenā Latvijas vēsturē. Lielisks “piektās kolonnas” piemērs bija baltvācieši, kuri divdesmit neatkarības gados gan beidzot iemācījās latviešu valodu, tomēr nekādi nespēja samierināties ar kādreizējo privilēģiju zaudēšanu, agrāro reformu un pēc pirmā fīrera aicinājuma devās uz Vāciju.

Saprotams, ar laiku uz Krieviju orientētā “piektā kolonna” Latvijā saruks un izplēnēs pavisam, jautājums tikai – cik ātri. Un tas jau būs atkarīgs ne vairs no valodas politikas, ne Latvijas–Krievijas attiecībām vai globāla mēroga norisēm. Vēsture (tostarp arī Latvijas) liecina, ka mierīgos laikos, kad nav jākaro, jāiet mežabrāļos vai jābūvē barikādes, vislabākais, visefektīvākais integrācijas mehānisms ir veiksmīga ekonomiskā attīstība un tai sekojošā tautas labklājība.

Diemžēl aizbraucēju plūsma no Latvijas joprojām nav samazinājusies, iztukšojas gan lauki, gan pilsētas. Mūsu zeme šodien nav tā pievilcīgākā vieta dzīvošanai, un tas diemžēl nesekmē integrāciju.

Vēl trakāk – kā atzinušas atbildīgas amatpersonas, Latvijas budžets slikti pildoties zemo degvielas cenu un siltās ziemas (lasi – mazo apkures rēķinu) dēļ. Bet tie taču ir tie paši nelaimju cēloņi, kurus savās šodienas neveiksmēs vaino Krievijas politiķi! Tad nu iznāk, ka savos darbos mēs patiesībā esam Krievijai daudz tuvāk, nekā runājam un domājam.

Pievienot komentāru

Komentāri (55)

  1. Cerèsim, ka Krievijas, kas ir iedomaajussies, ka visi pasaules krievi veelas dziivot un identificeeties ar vinjoem beigsies un uzvarees veselais sapraats un cilveeciiba…

  2. Sis raksts ir prieks liellopiem!

  3. Process turpinās, un lieki par iecerēto valodas mācīšanā skolās jautāt:” Nodevība vai muļķība “:
    ” ….Vienmēr esmu teikusi, ka iemācīties valodu ar naidu ir ļoti bīstami, tas ir palēnināta sprādziena efekts. Tas ir bīstamāk, nekā valodu nezināt. Kaut kur es šos jauniešus saprotu – ja viņiem visu laiku atgādina, ka viņi ir migranti un civilokupantu pēcnācēji, kādu lojalitāti var gaidīt? Ja Latvija viņus neuzskata par saviem bērniem, arī viņi Latviju nevar uzskatīt par tēviju.”
    Marina Kosteņecka: Lūdzu piedošanu par Krievijas noziegumiem (Diena, 21.08.2015.)

  4. Боже, какое убожество. И автор статьи ни хера не понимает, и большинство комментаторов мудаки. Всё предсказуемо и обыденно, как всегда. Ни одной свежей мысли.

  5. “…vislabākais, visefektīvākais integrācijas mehānisms ir veiksmīga ekonomiskā attīstība un tai sekojošā tautas labklājība.
    ===============================================================
    Latvijas vēsturē pieredzētais un LA publicētais to apliecina spilgti:
    “Manu un daudzu manu vienaudžu jaunību izpostīja karš.(..)
    Sākām vārda vistiešākajā nozīmē klajā laukā un tukšā vietā.(..)Tagadējā Druvas ciematā, kas savu nosaukumu aizguva no kopsaimniecības, viss – dzīvojamās ēkas, vidusskola, sporta nams, asfalta rūpnīca un ražotnes – tika uzcelts kopsaimniecības laikā. Celtniecības brigādē vien pastāvīgi strādāja ap trīssimt vīru.”
    Mēs tikai nopietnāk strādājām. Saruna ar Jāni Rubuli(1927), kas bija Saldus rajona kopsaimniecības “Druva” priekšsēdētājs (Latvijas Avīze, 17.11.2011.)

    • Par Rubuli labāk paklusēsim !
      Laikā, kad VISS bija DEFICĪTS
      un katram kolhozam IZSNIEDZA
      pus-otru naglu un 17,x cm dēļa
      Rubuļi un Kauliņi varēja CELT
      tikai ar korupcijas palīdzību apejot
      kopējo RINDU !!
      Vēlāk gadījās izmanīgs Kauls…

      • Celt – tas nav Zolitūdes Maxima salipināt.
        Paldies jāsaka Latvijas Avīzes koļektīvam, kas savos rakstos slavē Ulmaņlaika cilvēkus, kas grūtos apstākļos izpostīto zemi pēc 2.Pasaules kara spēja atjaunot:
        J.Blūms:”– Kad 1951. gadā pārņēmu kolhozu, no govs slauca 900 litrus. Vienā gadā pacēlām uz 1100 litriem, otrā gadā pielikām vēl tūkstoti, kamēr slaukums sakāpa līdz 4500 – 5000 litriem gadā. Un kā tūkstoti paceļ, tā ordenis klāt. Tāda tolaik takse.”
        Jānis Blūms: Godīgi sakot, es to esmu nopelnījis (LA, 15.11.2012.)

    • un kādu saldejumu(krējuma) “Druva” taisija- mēsli varēja norit !

  6. Lai dotu cilveekiem pasiem iespeeju izveeleeties…to paareju uz maaciibaam tikai latviesu valodaa skolaas vareetu reaali veikt apmeeram peec 7 gadiem. Tad plaanojot laist pasaulee beerninju..piemeeram krievvalodiigie vecaaki vareetu izlemt, vai vinji buutu gatavi vai nee suutiit savu beernu “latviesu” skolinjaa:)taatad buutu veel pirms beerninjs dzimis iespeeja izveeleeties…jo, ja tas buutu galiigi nepienjemams, tad tomeer vareetu apsveert domu paarcelties uz kaadu valsti, kur tas ir iespeejams..Bet savukaart mums skaidri tad buutu jaadeklaree…un pie taa arii jaapieturaas…peec tik un tik gadiem buus tikai un vieniigi viena valsts valoda…un taa jau tagad protams arii ir LATVIESU VALODA:)un to mums buus kaa akmenii iekalt:)

  7. А кому в мире нужен язык папуасов?

    • Кроме папуасов – никому.

    • Redzi nu, pats sev esi atbildējis- vienīgais papuass esi tu pats, bez mazākās inteliģences pazīmes. Ja domā, ka tādi ir visi cittautieši, tai skaitā krievi, dziļi maldies, ar tādiem rakstītājiem viņiem vienīgā sasaite, ka runā krievu valodā. Bet Eiropas krievu ir tūkstošiem! Vairāk kultūras un nevajadzēs apskaust nevienu!

      • Не льстите так сами себе, бабуля интеллигентная вы наша. Лучше посмотрите ка на себя и на своих соплеменников, здешних комментаторов. Такие интеллигенты однако, прямо жуть.

  8. Krievs paliek krievs.1940.gadā pēc okupācijas pat “lojālie”,latviešu valodu labi zinošie bija pirmā okupantu kadru rezerve un kalpoja godam,jo ļoti labi,te dzīvodami,pārzināja situāciju un pazina cilvēkus.Sarakstu sastādīšana neradīja grūtības…Nelolojiet ilūzijas!.Krievs ir un paliks krievs! Tā ir īpaša suga,uz kuru nevar attiecināt civilizētas pasaules rīcības modeļus.

    • Bez ilūzijām – tikai statistika:
      “Karadarbībā, ko ASV vedusi kopš 2001.gada 11.septembra teroristu uzbrukumiem, gājuši bojā 225 000 cilvēku, un tā izmaksājusi 4,4 triljonus dolāru, liecina Brauna universitātes zinātnieku veiktais pētījums.”
      Kas jauns, 2.07.2011.

      • sociāli atstumtais Atbildēt

        pilnīgi pareizi ! – hm –
        mans vecaistēvs skolā gāja cara laikā , un mūs mazbērnus mācīja : ja tu krievam ,, pa škurai ,, – viņš tev pēdējo kreklu atdos ! ! ! , bet ja nē , tad – z v ē r s ! ! ! vai kā māca mūsu paruna : baro vilku kā gribi , tas uz mežu kā ir skatījies – tā skatīsies ! uzsēsties vienalga kurai mazai , strādīgai , miermīlīgaia tautiņai uz kakla un visu saķēzīt !
        īsts krievs ir savā sādžā , uz savas krāsns ; šeit jau ir ,, švaļjo ,,
        Lorencs atkal dzen demagoģiju ; viņam neticiet ! pārgudrs !
        pie šodienas ,, sūdiem ,, viņš ir savas rokas nenomazgājami pret Latviju , pret latviešiem sasmērējis !

      • Kāds mums sakars ar ASV Atbildēt

        Kā latvieši sazombēto krievu ņem pie pautiem, tā šim amerika rēgojās.

    • Ага. А латыш остаётся латышом. Что нужно латышу? Клочок земли и петь в хоре.

    • Nu ne tikai mazais zemes gabaliņs un koris, ir vēl Ziemassvētku kaujas, vācu baronu padzīšana, sarkanie strēlnieki, un daudzas citas lietas līdz pat Baltijas ceļam! Jā, mēs varam, sanākuši kopā, ne tikai vienu ” Katjušu” nodziedāt. Ja procentuāli rēķina pret iedzīvotāju skaitu, tad mēs esam sporta un kultūras lielvalsts!_ un tie nav tikai latvieši, bet visi, kas atzinuši Latviju par savu valsti, bet tādiem rējējiem kā jūs jameklē savam attīstības līmenim piemērotāku valsti.

      • Ну да. А ещё легионеры, команда Арайса, операция «зимнее волбшество» в Белоруссии, Саласпилский лагерь «отдыха» и т.д. Такая культурная страна, где треть населения не имеет гражданских прав.

  9. Lielisks raksts, tomēr “pēc pirmā fīrera aicinājuma devās uz Vāciju” nepiekrītu, jo aizbraucēji tika informēti, ka Latvijā ienāks boļševiki. Zinu, jo starp aizbraucējiem bija arī manu senču radinieki.

    • “Saeimas namā ceturtdien, 25.februārī, svinīgā pasākumā atvērta angļu vēsturnieka Džona Haidena grāmata “Pauls Šīmanis. Minoritāšu aizstāvis”.
      ================================================================
      Tāpēc jau tiek slavēts baltvācieši – Latvijas patrioti, kuri 2.Pasaules kara gados palika savā dzimtenē – neuzskatīja par iespējamu gļēvi dezertēt 1939. un 1940.gadā.
      LA varētu publicēt P.Šīmaņa vēstuli K.Ulmanim, lai ikviens varētu apjēgt vēsturē notikušo labāk?

    • Piekrītiet – ir taču atšķirība “pēc 1.fīrera aicinājuma…” vai ” pēc fīrera 1.aicinājuma”. Diemžēl raksta autors to nav sapratis…

  10. Visefektīvākais integrācijas mehānisms ir veiksmīga ekonomiskā attīstība un tai sekojoša tautas labklājība.
    Te nu vairāk nav ko piebilst. Pat tanki nav vajadzīgi! Žēl, ka to nezina mūsu varturi.

  11. “Tad nu iznāk, ka savos darbos mēs patiesībā esam Krievijai daudz tuvāk, nekā runājam un domājam.”
    ================================================================
    Tieši tā – kā jau tas bija 20.gs. laikā, kad izšķīrās latviešu tautas liktenis. Šodienas situācijas apjēgai, kad aizbraucēju skaits nesamazinās, kad labklājības līmeni celt neizdodas, kad medicīnā un izglītībā bardaks palielinās – noder izlasīt un pārdomāt sociologa A.Zinovjeva rakstīto par tēmu “Globalizācija – tas ir jauna veida karš / Александр Зиновьев: Глобализация как война нового типа

    • Ja nu krieviski nelasu/ Ko tad? Krievu valodā daudzas muļķības sarakstītas. Globalizāciju būtu jāpieņem tik, cik katra valsts uzskata par pieņemamu. Palasi kauč ko arī Eiropas valodās!

      • “Pagājušā gada jūnijā pazīstamajā Vācijas avīzē “Die Tageszeitung” bija neliels raksts ar izteiksmīgu virsrakstu – “Vācija iegūst, Latvija zaudē” (“Deutschland profitert, Lettland verliert”). Rakstā gan nav tieši pateikts, ka Latvija būtu zaudējuši 10 miljardus. Tur rakstīts, ka kopš 2000. gada Latviju pametuši apmēram 160 000 iedzīvotāju, no kuriem apmēram puse ir bijuši jaunāki par 35 gadiem.”
        Otto Ozols: Vācu avīze – Latvija pazaudējusi 10 miljardus (Delfi, 17.02.2016.)

  12. Tie trešie ir, tā saucamie, utainie šarikovi un sarkanie švongeri.

  13. Viedoklim piekrītu, vienīgi par baltvāciešiem nē – viņi negribēja braukt prom.

  14. Diezgan dīvains viedoklis, ka piektā kolonna vēl tikai radīsies, ja būs jāmācās latviešu valodā, kas it kā liecina, ka šobrīd nekādas piektās kolonnas nav.

  15. Integrācija sāksies tad, kad Saskaņas vietā parādīsies ne mazāk, kā trīs partijas un būs iespēja kādu no tām ņemt kaolīcijā un kopā strādāt. Tāda, kāda šodien krievu politiska vide liecin tikai par to, kā krievos valda revanšisms. Lielā mērā vis būs atkarīgs no notikumiem Krievijā. Jā tur uzvarēs imperisti nekas labs nav gaidams.

  16. Ļoti svarīgu secinājumu izdarijis pašās beigās. Bija vērts pūlēties. Par nožēlu fīrers nesauc mūsu krievus – tie viņam nav vajadzīgi, bet privelēģiju PSRS okupācijas laikos viņiem nekādas nav bijušas izņēmot kā sabiedriskā transportā apsaukāt vietējos par fašistiem.

  17. latvietis parastais Atbildēt

    ir viens aspekts ko “patrioti”neapskata bet kas ir ļoti būtisks- sadzive, sadzivošana kaut vai ārous stundām.
    modeleju situāciju, pārgājām uz valsts valodu, pat atrisinājām visas problēmas un ir skolotāji kas māca. krieviki runājošie ir tik cik viņi ir latviski runājošie tāpat. ja tagad skolas slēdz un apvieno pēc valodas principa, ta pēc tam tā nenotiks. un tagad iedomājamies tādu apvienotu skolu kur labākā gadijumā ir puse krievu, puse latviešu. jaunieši jau tā musdienās izceļas ar neželigu savatarpeju nespeju sadzivot pat savas tautibas ietvaros, kas notiks kad tam klāt vel nāks tautibu nesaskaņas. tādā skolā uzreiz ari policijas nodaļa jāatver kas izmekles bezgaligos kautiņus un konfliktus

  18. Problēma: pēc 2000.gada Latvijā dzimuši un auguši bērni atzīstas, ka latviešu valodu “ņepoņimaju”. Iemeslus vajag izpētīt.

  19. Murgains raksts.

  20. Kas ir Juris Lorencs?

  21. medijs pilda pasutijumu- ne dienas bez naidu kurinoša raksta

  22. Līdz kādam absurdam var aizdomāties domātājs.Vienīgā recepte-vairot darītāju skaitu.

  23. Jurij,beidz muldēt! Iznāc no skapja pa īstam.

    • ZETE ! Kāds sakars raksta autoram ir ar Tevis pieminēto Skapi , varbūt vēl gultu , krēslu un bidē tualetē …………….!? Komentē par uzdoto tēmu Zete ! P.s. raksts ir vairāk kā aktuāls ,ņemot vērā pasaules situāciju un to kāda tā vēl var būt un būs arī mūsu mazo Latviju ieskaitot !

  24. Ir jau sadalījušies!

  25. melu raksts jau pirmajā rindkopā Atbildēt

    līdzekļu ekonomija nesanāk pilnigi nekāda, tieši otrādi tas prasis milzigus līdzeklus klāt, jo nepietiek vienkārši paziņot ka pārejam uz latviešu valodu, nav jau to skolotāju, nav mācibu līdzekļu, metodisko materiālu….un tas viss maksā naudu, daudz naudas

  26. Tomēr visu izsaka fakts ,kas teikts teksta raksta pēdējās rindkopās: emigrācijas dēļ joprojām tukšojas Latvijas lauki un pilsētas un tas, ka budžets nepildās mazo apkures rēķinu dēļ.Pēdējais konstatētais apgalvojums ir valstij sevišķi apkaunojošs parāda tās mazspēju un niecību.
    Vēl jautājums : kā var izprast vai neizprast nacionālās intereses,jo to nemaz nav,tās nav ne redzamas ,ne sajūtamas.

  27. mīzēju taktika Atbildēt

    Raksta autors acīmredzami ir pret izglītības segregācijas likvidēšanu un līdz ar to arī pret pilsoniskuma stiprināšanu Latvijā. Skumji.

    • Nu ļoti normāls raksts ,neko būtiski nepareizu neatradu lai autoru tā kritizētu. Man tikai pārdomas rada viena lieta ,skaidrs ka tad tādas mazākumtautību skolas izzudīs ,varbūt būs kādas privātās, bet ja mikrorajonā nacionālais sastāvs nebūs latvisks ,skolās skolēnu skaits pārsvarā būs krievisks ,mācības notiks latviešu valodā ,starpbrīžos pārsvarā runās krieviski ,būtu muļķīgi domāt ka divi krievi savstarpēji runāsies latviski pat ja valodu zinās. Ka tad būs ar koriem ,teātru pulciņiem ,deju kolektīviem ,ne jau krievu bērni dziedās koros latviešu dziesmas un latviešu skaits skolā būs par mazu lai tāds koris darbotos. Ja Daugavpilī ir viena latviešu vidusskola ,kurā mācās latvieši no visas pilsētas ,tad ne jau tagad latviešu bērni vairs brauks uz vienu skolu, mācīsies tuvākajā ,jo mācības būs latviešu valodā ,bet skolā starp simtiem skolēnu būs tikai kādi desmit latviešu. Kurš kuru integrēs?

      • Cik vērti ir Latvijas pilsoņi, kas neintegrējas un nespēj kopt Latvijas vērtības? Runa var būt par 100% pienākumiem valstī, kurā izvēlējies dzīvot. Puspilsoņi tiesībām – jā, bet pienākumiem – nē, valstij nederēs. Nav tādu “tīrasiņu” krievu, latviešu vai poļu.

  28. pensionare Astrīda Atbildēt

    dazadi ļipmaneļi,kargini, laventi un citi smerdeļi izzog Latviju, tur tā vaina,

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+