Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
26. augusts, 2013
Drukāt

Ko darīt, ja tiesa piedzen īri par sen pārdotu īpašumu?

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Manai krustmātei ir 70 gadu, pensija (darba stāžs 46 gadi) – 100 latu. Ar šādu naudu nevar izdzīvot, tāpēc viņai ir neliela uzņēmējdarbība. Krustmāte nolēma īrēt telpas, bet vēlāk atklājās, ka tajās nav ventilācijas un atveramu logu, tāpēc preces sabojājās.

 

Pēc pieciem mēnešiem līgumu nācās lauzt. Telpas viņa atbrīvoja 2010. gada jūlijā, bet iznomātājs tās pēc sešiem mēnešiem pārdeva. Tomēr 2011. gada martā iznomātājs tiesā iesniedza prasību, pieprasot krustmātei samaksāt par telpām vēl 18 mēnešus uz priekšu, kaut gan prasības iesniegšanas laikā tās jau 11 mēnešus bija pārdotas. 
Krustmātei 2012. gadā nodega māja. Palikusi bez pajumtes, viņa nepadomāja, ka jāreģistrē adrese, kur bija apmetusies, tādēļ nesaņēma paziņojumu ierasties uz tiesu. Arī viņas advokātam to nepaziņoja, kaut gan tiesā bija zvērinātā advokāta orderis, jo pirmo tiesu atlika – neesot jaunā īpašnieka pilnvarojuma. Lieta izskatīta 2012. gada novembrī, bet arī tad nav bijis jaunā īpašnieka pilnvarojuma. Neizprotami, kā tad otrajā reizē varēja, ja pirmā reizē – ne? 
Tiesa arī nenoskaidroja, kāpēc atbildētāja, septiņdesmitgadīga kundze, nav ieradusies uz tiesas sēdi un kur ir viņas advokāts. Tiesa vien piedzina sodu – vairāk nekā divus tūkstošus latu. Par to, ka lieta izskatīta bez viņas, krustmāte uzzināja tikai 2013. gada aprīlī, kad tiesu izpildītājs nobloķēja viņas kontu, tā apturot uzņēmējdarbību. Pēc tam krustmāte tūlīt griezās tiesā, saņēma sprieduma norakstu un tad devās pie sava zvērināta advokāta, jo bija nokavēts pārsūdzēšanas termiņš. 
Advokāts sagatavoja sūdzību iesniegšanai ģenerālprokuroram. Ģenerālprokuratūras atbildē norādīts gan uz konstatētajiem pārkāpumiem, gan uz to, ka atbildētājai ir tiesības vērsties tiesā ar lūgumu par nokavētā procesuālā termiņa atjaunošanu. Lai sagatavotu tādu lūgumu, krustmāte griezās pie cita zvērināta advokāta tuvāk savai dzīvesvietai, kas tomēr nesagatavoja apelācijas sūdzību pieteikumam par termiņu atjaunošanu, teica, ka vispirms jāatjauno termiņš. Krustmāte abiem zvērinātiem advokātiem ir samaksājusi ievērojamas summas.
 Tiesa termiņu neatjaunoja. Ko domāt par tiesas godīgumu un ko teikt par advokāta atbildību? Krustmāte strādājot dod darbu trim cilvēkiem, maksā nodokļus (kamēr konts bija pieejams un varēja veikt pārskaitījumus, viņai nebija nodokļu parādu). Kā var zināt, vai advokāts pratīs pareizi sagatavot dokumentus? Tagad krustmāte iesniedza prasību Kurzemes apgabaltiesai, atliek gaidīt, bet cerību maz… 
Ināra Liepājā

 

 

Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Vītola atgādina visiem žurnāla lasītājiem, ka zvērināti advokāti par uzņemšanos strādāt ar konkrētu lietu un attiecīgās atlīdzības apmēru rakstveidā vienojas ar klientu. Tas nozīmē, ka klients jebkurā laikā var pieņemt viena zvērināta advokāta vietā citu vai arī pats uzņemties šo lietu, gan atlīdzinot advokātam par viņa veikto darbu saskaņā ar rakstveida vienošanos.

Taču advokāts nedrīkst atteikties no noslēgtās vienošanās vai dotā uzdevuma pildīšanas, nenorādot pamatotus iemeslus. Saskaņā ar “Advokatūras likuma” normām zvērināti advokāti par savu darbību ir disciplināri un materiāli atbildīgi.

Zvērinātam advokātam jāizmanto visi likumā paredzētie līdzekļi un metodes, aizstāvot un pārstāvot juridisko palīdzību lūgušās personas tiesības un likumīgās intereses.

Ja zvērināts advokāts savā profesionālajā darbībā ir pieļāvis kādu pārkāpumu, ievērojot “Advokatūras likuma” 71. pantu, klientam (privātpersonai) ir tiesības ar sūdzību vērsties Latvijas Zvērinātu advokātu padomē, kur iesniegumu rūpīgi izvērtē un pieņem lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu vai neierosināšanu.

Latvijas Republikā pastāvošā trīspakāpju tiesu sistēma nodrošina iespēju ikvienam pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzēt un lietu atkārtoti izskatīt apelācijas un kasācijas instancēs. Civillietās nolēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas termiņus nosaka “Civilprocesa likums”, un šie termiņi ir jāievēro.

Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” normām, tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Valsts iestādēm, sabiedriskajām un politiskajām organizācijām, kā arī citām juridiskajām un fiziskajām personām ir pienākums respektēt un ievērot tiesu neatkarību un tiesnešu neaizskaramību.

Šajā gadījumā tiesa visdrīzāk izskatījusi lietu bez atbildētāja klātbūtnes, jo nav varējusi kundzi sameklēt viņas norādītajā dzīvesvietā. Der atgādināt, ka “Dzīvesvietas deklarēšanas likuma” 4. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka dzīvesvietas maiņas gadījumā personas pienākums ir mēneša laikā, kopš tā pastāvīgi dzīvo jaunajā vietā, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē. Ja krustmāte savlaicīgi nebija to izdarījusi, tiesa varēja notikt arī bez viņas. Žēl, protams, ka viņai nodegusi māja un tāpēc aicinājums ierasties tiesā nav saņemts, taču šajā gadījumā tiesu vainot nevar.

Tagad tiešām jāgaida, ko lems Kurzemes apgabaltiesa, un tad varēsiet domāt, ko darīt tālāk.

UZZIŅA

Latvijas Zvērinātu Advokātu padome atrodas

Brīvības bulvārī 34,

Rīgā, LV-1050;

tālr. 67358487;

e-pasts: adv-pad@latnet.lv

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+