Mobilā versija
+1.6°C
Ziedonis
Pirmdiena, 1. maijs, 2017
14. aprīlis, 2017
Drukāt

Lieldienu mistērijas Rīgas mācītāju lokā jeb Sitīsim krustā mācītāju Juri Rubeni (30)

Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock

AUTORS: INDULIS PAIČS, RĪGAS LUTERA DRAUDZES MĀCĪTĀJS, PUBLIKĀCIJA FACEBOOK 2017. GADA 14. APRĪLĪ

Šorīt, Lielajā Piektdienā, es Facebook ieraudzīju gaumīgu, melnbaltā stilā ieturētu fotogrāfiju. Divi Rīgas mācītāji baltās drānās mazgā kājas dažiem samulsušiem vīriem… Vēstījums skaidrs: te kādi parāda savu pazemību un mīlestību “līdz galam”.

Kāds mīlestības dziļums! Kāda pazemība! Kāda patiesa Kristus klātbūtne!

Kāpēc tāds rūgtums un ironija?

Tāpēc, ka šīs nedēļas sākumā Rīgas prāvesta iecirkņa “galva” Krists Kalniņš steidzamā kārtā sarīkoja vēl iespaidīgāku izrādi – Lieldienu Mistēriju savā gaumē. Kā īstens sev uzticēto mācītāju vienotības un sadraudzības sargs, viņš radīja skatuvi varenam iestudējumam – nē, nevis ar ākstu pāvestiem, kā parasti to darīja Viduslaiku karnevālos, bet šoreiz ar ākstu augstajiem priesteriem, kajafām, annām, viltus lieciniekiem, hērodiem, pilātiem un “ticīgo tautu” fonā, kas izpilda Lieldienu mistēriju: tautas mīlēta “pravieša” notiesāšanas un krustā sišanas ainu. Juris Rubenis jāizlēdz no baznīcas par viņa “maldu mācībām un praksēm”.

Kā jau evaņģēlijos sacīts, Augstā Sinedrija sapulce tika sasaukta steidzamā kārtā, pirmsvētku dienās. Neatceros, ka iepriekš Rīgas konventi būtu notikuši Klusajā nedēļā, bet šoreiz prāvests vēlējās savu nodarīt “vēl līdz Lieldienām”. Varbūt jāpaspēj “noņemt no krusta mirušā miesas”, pirms tīrām rokām ēst Pashas Jēru (vai, piemēram, “mīlestības pilnībā” mazgāt kājas fotogrāfu priekšā Zaļajā ceturtdienā)?
Ākstu Sinedrijs (šo vārdu lietoju tehniskā nozīmē – kā “ākstu pāvests” utt) – pašpasludinātu tiesnešu sapulce – iesāka ar kopīgu svēt(?)brīdi, kurā dramatisma pilnā veidā atgādināja sev, ka “runa nav par cilvēkiem un personībām”. Smaga diena priekšā esot. Bet, kas jādara, tas jādara. Tā visi sagatavojās un kāpa pagraba dziļumos lemt par krustā sitamā likteni. Dzīvot vai mirt? Smagi, ka tāda lieta jālemj, bet ko padarīsi…

Kāds mīļš brālis bija aicināts izteikties par ticības pamatiem – par to, cik nesajaucama ir mūsu ticība ar visām pārējām. Viņš gan izrādījās pārāk akadēmiski ievirzīts, un gandrīz vai iztraucēja izrādes dramatisko gaisotni. Akadēmiskai teoloģijai nav vietas šādās mistēriju spēlēs. Jo lielāka ir nekompetence un aklums, jo vieglāk ir pieņemt kompetentus un tālredzīgus lēmumus, vai tad ne?
Bet tās jau ir detaļas.

Augstā priestera lomas nesējs, mācītājs Aleksandrs Bite, bija sagatavojis kārtējo runu. Šoreiz uz apsūdzēto sola jau atkal Juris Rubenis. Izvilcis astoņus gadus vecas grāmatas (un vēl vecākus argumentus), viņš pie paša Rubeņa teksta gan īsti neprata piesieties, bet prasmīgi izlīdzējās ar citātiem no citiem autoriem(!), kurus Rubenis savā grāmatās atļāvies iekļaut. Sekojot savai fantāziju teoloģijai un ieņēmis sev tik raksturīgo šķeltnieka (svešvārdā: diabolos – velns, izkaisītājs) un apsūdzētāja (svešvārdā: satan – sātans, apsūdzētājs) lomu, šis ākstu augstais priesteris dramatiski “izstiepa pirkstu” nokaujamā grēkāža virzienā: mācītājs Juris Rubenis nodara “tik milzīgu postu latviešu tautai”, tik daudzus ved maldos, prom no ticības un Kristus, ka tas nav vairs tālāk ciešams. Tika piesaukti seni un moderni lāsti.

Esot nepieciešams rīkoties “izlēmīgi”. Ir jānodod viņš pilātiem (lasi: bīskapiem), lai tie viņu nodod nāvei. Un lai šie pamēģina neklausīt – dabūs dumpi!

Baisi. Dramatiski. Lieliska izrāde! Nekompetences kalngals, bet skatuvē jau galvenais ir emocijas nevis, piemēram, elementāras zināšanas par starpību starp katafātisko un apofātisko teoloģiju. Khm. Atkal akadēmiski termini galīgi nevietā…
Kāds no jaunajiem ākstu sinedrijā klusi ieminējās, ka tas nebūs viegli – “šo pravieti gūstīt”, jo “tauta viņam seko”. Pats bija sajutis uz savas ādas publisku skandālu nepatīkamo sajūtu. Bet ākstu augstais priesteris palika nelokāms – ākstu sinedrija un “tautas vārdā” bija gatavs uzņemties risku. “Lai viņa asinis nāk pār mums”, kā evaņģēlijos sacīts.

Kāds Nikodēms bilda, ka “mūsu likumi nosaka veidu, kā cilvēks jātiesā” (lasi: evaņģēlijos rakstīts, kā jārīkojas domstarpību gadījumos) – tāpēc Rubeni vajadzētu piesist krustā “pēc iespējas kristīgi”, un “tā lai nevar piesieties”. Uz to tika norādīts, ka lieta nav atliekama – viss taču jau sen ir skaidrs.

Cits – tāds kā “Jēzus māceklis, tikai slepenībā” – visu saasināja, sakot, ka “varbūt tad vajag beigt ākstīties un to lietu nodarīt ātri, līdz piektdienai, tā ap sesto stundu”, kas radīja lielu kliegšanu un šķelšanos sapulcē. Ākstu vidū nedrīkst runāt ākstu runas.
Nācās pieaicināt “lieciniekus”.

Steigā sapulcinātie tiesneši pārkārtojās jaunajās lomās. Gan mazliet pinās savās liecībās, bet darīja, ko spēja. Pirms brīža ākstu augstais priesteris šausminoties bija norādījis, ka Romas katoļu baznīca Tridentas koncilā esot apkrāvusi visus luterāņus un protestantus ar bezgalīgiem lāstiem. Kāds cits zināja teikt, ka Romas katoļu baznīca esot atkāpusies no evaņģēlija jau sen un – patiesībā – nekad nav to īsti satvērusi un sludinājusi. Šīs liecības bija iecerētas kā apsūdzība pret Rubeni – kurš “pārāk atsaucas visādiem to katoļu teologiem”. Bet tagad, steigā meklējot argumentus, kāds cits – nule krustu kaklā uzkāris “brālis ekumēniskā dialoga teologs” – metās atsaukties uz kādu “katoļu baznīcas ekspertu”, kas esot “lieliski norādījis” uz Rubeņa kļūdām. Khm. Sanāca mazliet pretrunīgi, bet nu, tā jau evaņģēlijos ir sacīts.

Vārdu sakot, izrādi neizdevās pabeigt gluži tā, kā iecerēts. Amatierisms. Nav vēl piešauta roka galvu ciršanā. Vēl jādod Rubenim “pēdējā iespēja”. Bet tad gan… Uzskatīsim šo par ģenerālmēģinājumu.

Tas viss būtu smieklīgi, ja vien nenotiktu tepat, Rīgas baznīcu pagrabos.

Un tas pierāda, ka Kristus krusta nāve vēl arvien tiek pārprasta un, jā, zaimota.

Viņš mira mūsu naida, agresijas, ļaunuma, vienaldzības un skaudības (lasi: grēku) dēļ.

Un Viņa nāve ir mūžīga apsūdzība tiem, kas apsūdz un vēlas sist krustā.

Viens gan mani iepriecina. Par spīti visam prāvesta Kalniņa sarīkotā izrāde galveno lomu – Jēzus(!) lomu – ierādīja pašam Rubenim. Un tā patiešām ir taisnība – visbiežāk mēs dedzīgi atstumjam no savas dzīves tieši to, kas mums visvairāk ir vajadzīgs!

Lai Lieldienas dziedina mūs, kā Jēzus sacīja: “Tēvs, piedod tiem, jo tie nezina, ko tie dara!”

Pievienot komentāru

Komentāri (30)

  1. Lūžņa
    lūžņa -as, s.; parasti vsk.
    1. Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
    2. Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
    3. apv. Nevīža, netīrelis.
    Avoti: LLVV, SiV
    Morfoloģija: lietvārds, sieviešu dzimte, 4. deklinācija +

  2. `Maizi un izpriecas` – visos laikos tas aciimredzot aktuaali….

  3. dzen ārā no kp…domājošos

  4. čekistiem šitams stils patika. Vai Rubenim no tā sāpe? Dievs jau nav muļķu rubļovkas arestā

  5. !!! Rubeņa personība patiešām ir “kontraversāla (lietojot vārdu, kas viņam pašam patīk)! Macītajs Rubenis – Atmodas laikā – ir viena persona, un Rubenis – kā Elijas nama maksas meditācija centra vadītājs – cita persona! Vismaz tā liekas… Iespējams, ka alkatība vai arī aizraušanās ar virspusējo New age garīgumu (Vilbers, Rors) – vienkārši Jurim ir aizmiglojusi prātu… Jo skaidrs, ka šeit aiz kristietība pavīd kāda cita reliģija vai labākajā gadījuma tā ir “atsķaidīta” kristietība – pielāgota postmodernās inteliģences prasībām, nepretencioza ņemšanās ar personiskajām izjūtām, subjektīva vai abstrakta “garīguma” meklējumi utt. Nevis Kristus unikālās vēsts sludināšana! <<<….

  6. vai Rubenim no sāpe?

  7. Beidzot man iespēja publiski pateikt PALDIES cien. Jurim Rubenim par brīnišķīgo, analītisko grāmatu “Viņa un viņš”.
    “Tiem, kas mīl Dievu, nav reliģijas, bet ir tikai Dievs” (Rūmī)
    “Cilvēki parasti nevēlas mainīties, bet iegūt garīgu drošību (izmantojot iemācītus un pareizi atkārtotus teikumus vai konkrētas uzvedības modeļus), kas ļautu kontrolēt dzīvi, citus cilvēkus un, ja labi paveicas,- arī Dievu…”
    “…Jēzus ir devis tikai divus lielus likumus: mīliet Dievu no visas savas sirds, dvēseles, prāta un spēka un mīliet savu tuvāko kā sevi pašu! … mīli Dievu un mīli cilvēku! … Daudziem cilvēkiem ir jāmācās iemīlēt sevi, un tam nav nekāda sakara ar egoismu vai ego, jo ego nemīl sevi”
    “Tavs uzdevums ir meklēt un atklāt sevī un pasaulē mīlestību, kas spēj visu. Pāvils saka, ka mīlestību nav iespējams aizstāt. Ne ar skaistu runāšanu, ne zināšanām, ne pareizu ticību (reliģiju), ne morāli vai labdarību. Viss, ko uzskatām par vērtīgu, bez mīlestības zaudē jēgu. Tāpēc mīlestība ir vienīgā cilvēces nākotnes iespēja. Citas nav. Viss patiesais garīgums rāda tikai šajā virzienā. Mīlestības attiecības ir maigākais un dabiskākais vienotības katalizators cilvēkā un starp cilvēkiem. Tā ir nepieciešamība būt vienotam, apvienotam, viengabalainam, ar visu Esību savienotam (izglābtam!) cilvēkam. Kāda gan cita varētu būt dzīves jēga, dzīves filozofija, kas cilvēkus attīstītu un ļautu tiem mierīgi dzīvot citam ar citu, ja ne mīlestība? Taču šī atskārsme nāk ļoti lēni. Jaunajā Derībā lasām vārdus DIEVS IR MĪLESTĪBA. Dievu nevar redzēt, taču viņu var satikt visos, kas pateisi mīl. Tu vari neko nezināt par esības jēgu, Dievu, taču, ja tu mīli, tad saproti svarīgāko. Mīlestība ir nozīmīgājkais ceļš pie dziļākās dzīves apgaismības. Kad cilvēks mīl, tad viņam visa pasaule atklājas vienota un laba.”
    Man arī ir jāturpina mācīties, mācīties un mācīties iemīlēt sevi un mācīties mīlēt. Lasot grāmatu, es sparatu, kas kritizē šo analītisko grāmatu, jo lielākā daļa cilvēku vēl aizvien ir apstājušies “garīgās drošības” līmenī. Lasot šo grāmatu, viņi ir neapmierināti, jo redz “sevi spogulī” – tas nevar būt par mani, es esmu tik pareizs, es ticu Dievam un dzīvoju ar svētiem vārdiem mutē, bet vēl aizvien nav sapratuši, ka DIEVS IR MĪLESTĪBA. “Mēs redzam, pārdomājam un apzināmies tikai to, līdz kam esam izauguši” (Žans Gebsers)
    Paldies pozitīvam, veselīgi domājošam – t.i. MĪLOŠAM cilvēkam – Jurim Rubenim.

  8. Būtu korekti ja Rubenis pats izstātos no Baznīcas. Viņš taču var turpināt individuāli sludināt dzenbudisma meditāciju, homoseksuālisma slavināšanu un pārējās nejēdzības. To taču neviens neliedz viņam darīt, bet Baznīcai ir jāsludina evanģēlijs – vēsts par mīlestību, patiesību un ceļu uz mūžigo dzīvību. Līksmus Kristus augšāmcelšanās svētkus!

  9. Mums vairs nekas nav svēts,nekas…

  10. Induli, Induli, Tu esi izglītots teologs, vai tiešām nekad neko neesi lasījis un dzirdējis par garu atpazīšanu, vai maz apzinies, ko ar šo rakstu esi darījis un kam kalpojis?

  11. Gribas jau cerēt, bet Krists Kalniņš… “ābols no ābeles”… Žēl, ka LEBL pie varas tiek dažādi mazizglītoti un nestabili fanātiķi. Nebrīnīšos, ja redzēsim vēl Dimiteram un ImKalniņam līdzīgu stāstu.

  12. Kas tādu sviestu var sagudrot..? Daiļdarbs ne notikumu atspoguļojums.

  13. Jezus Marija, kas te notiek??? Lieldienu laikā!!! Kā uzdevumā darbojas šie latviešu kristības iznīdēji???? Vai patiešām Vdk tāds spēks joprojān????

  14. Vai joprojām spēkā vdk pavēle- iznīdēt latviešu tautu??? Ja jau Rubenim vaina, rad ko nu??? Viena taisnība , viens likums visiem, it īpaši …..ja runa par krēsliem!!! Neapkaunojiet kristiešus! – mums nevajag ne Vanagu ne Kalninu!

  15. Jezus Marija, kas te notiek??? Lieldienu laikā!!! Kā uzdevumā darbojas šie latviešu kristības iznīdēji???? Vai patiešām Vdk tāds spēks joprojān????

  16. Raksta autors tad laikam pretendē uz Aizstāvja jeb Svētā Gara lomu. Cik pieticīgs cilvēks 🙂

  17. KOMENTĒTĀJI,KO JUS ESAT IZDARĪJUŠI LABU,KA OTRU GRIBAT KRUSTĀ SIST?

    • Nu nav Rubenis bezvainīgais Kristus. Un neviens viņu nekad nesitīs krustā, jo ir grēcinieks nevis iemiesojies Dievs Jēzus.

    • Cik viegli ir kādu atkal aprakt! Ko paši esat, Latvijas un mūsu sabiedrības labā, darījuši? Vai esat tik pareizi un tikumiski, vai esat savas zemes patrioti? Vai varbūt aizslēpušies aiz savas maskas tikai tēlojat tos pareizos?

  18. Rubenis ir apzinati sacelies pret Dievu sludinot melus!

  19. Nebrīnīšos, ka Kalniņš kļūs par islāmistu: no naida līdz mīlestībai viens solis. Varēs ne tikai krust sist nepareizos brāļus, bet arī rīkles griezt, ka šņakst vien (vismaz metaforiski).

  20. Vai noteicošais, svarīgākais ir patiesa ticība un paļaušanās uz Dievu , vai Baznīca? Man pie kājas, ka baznīca mani izslēdz no draudzes, tas jau pasen gan bija . Patiesībā, tas mani smīdina, jo viņi savā augstprātībā un farizejismā iedomājas, ka var kādu izslēgt no Dieva mīlestības vai klātbūtnes 😀 It kā viņiem pār to būtu vara. Vara pār Dievu. It kā viņi būtu noteicēji. Tiešām smieklīgi. Kādi maldi …

  21. Kas ir Krists Kalniņš? Imanta Kalniņa, kurš tagad musulmanis, dēls?

  22. Kamēr vien luterāņu draudzē būs tādi mācītāji, kā Indulis Paičs, Juris Rubenis un vēl daudzi citi, kuri izprot, ko nozīmē būt kristietim, es būšu luterāņu draudzē. Jo PATIESU kristiešu mācītāju klātbūtne man dod cerību, ka luteriskā baznīca spēs attīrīties no ļaunuma, tumsonības un skaudības. Jura Rubeņa vajāšanas iemesls taču ir skaudība, jo cilvēki viņam seko un tas nepatīk viņa amata brāļiem.
    Vai tiešām arī baznīcā vairs nevarēs atrast mieru no skaļās pasaules, naida un vajāšanas?
    Bīstieties grēka šos ļaunumus ienest Dievnamos!

  23. Muhameds Abramovičs Ivanovs Atbildēt

    Šie jau nav vienīgie. Āreče, nupat žīdi Rīgas sinagogu nav varējuši sadalīt. Laikam ar pasaku stāstīšanu nopelnītā visiem stāstītājiem nepietiek …

  24. Kalniņš vienmēr bijis līdējs un tagad pilda kādu augstāku kungu pavēles. Tāpēc jau kalpošanu LELB pametuši vairāk kā puse labu mācītāju, kuri augstu turēja Dieva vārdu un nepakļāvās virsganu subjektīvajām iegribām.

  25. baznickungiem jau ar vajag izklaides, tad nu sarīko sev cirku, ja citi nenāk izklaidet

Draugiem Facebook Twitter Google+