Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. aprīlis, 2013
Drukāt

Meklējot patieso un jēgpilno ikdienišķajā 


AStakle_Biezna_12

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā līdz 28. aprīlim skatāma mākslinieka Aļņa Stakles fotoizstāde “Biežņa”.


 

Alnis Stakle ir viens no nedaudzajiem starptautisku ievērību guvušiem Latvijas vidējās paaudzes fotomāksliniekiem. Kā viens no nozīmīgākajiem sasniegumiem jāmin viņa piedalīšanās 2011. gada “The Sony World Photography Awards”, kas ir vērienīgākais un visaptverošākais fotomākslas konkurss pasaulē. Lai gan konkursam bija iesniegti 105 000 darbi no 162 valstīm, viņš ieguva pirmo vietu kategorijā “Gada labākais arhitektūras fotogrāfs” par sēriju “Lost: Paris”. Fotomākslinieka darbi publicēti žurnālos “Shots” (Lielbritānija/ASV), “Eyemazing” (Nīderlande), “Photography Now” (Vācija), “Foto Kvartāls”, “Studija” (Latvija) u. c. Vadījis fotogrāfijas un vizuālās kultūras meistardarbnīcas Anglijā, Krievijā, Lietuvā, Slovākijā un Latvijā.

Mākslinieks apgalvo, ka fotoaparāts ir kā viņa ķermeņa sastāvdaļa, jo tas jau kļuvis par kaut ko līdzīgu maņu orgānam. Viņš strādā dažādos žanros, fotografējot gan kluso dabu, gan arhitektūru, gan cilvēkus un to privātās dzīves vides tuvplānus.

Komentējot savus darbus, autors bieži uzsver to personīgo raksturu – tajos satiekas un atkārtojas tādi motīvi kā sapņošana, pašizziņa, meditācija. Darbi ir subjektīvi, bet tas nenozīmē, ka tie būtu atklāti vai intīmi. Dzīves materiālu mākslinieks izmanto savas tēlu sistēmas radīšanai un izkopšanai.

Visiem viņa darbiem raksturīgs attālināts un atturīgs vērojums, kā no ārpuses vai no augšas, un šis īpašais, no emocijām attīrītais skatījums pieļauj daudznozīmīga tulkojuma iespējas. Mākslinieks skaidro, ka katrai fotogrāfijai apakšā ir stāsts, kas ikvienam tās uzlūkotājam ir savs, tādēļ arī dažādiem cilvēkiem viena un tā pati fotogrāfija izraisa dažādas emocijas, jo katram rodas cita asociācija. Ir fotogrāfijas, kurās galvenais nav tas, kas tajās redzams, bet gan apstākļi, kādos fotogrāfija tapusi. Tā, piemēram, māksliniekam gadījies, ka pilnīgi svešs cilvēks, ejot garām, bez uzaicinājuma parāda sveiciena žestu, lai fotogrāfam rastos ideja fotogrāfijai. Viņš uzsver, ka cilvēki pat dažkārt neaizdomājas, cik interesantas var būt pilnīgi vienkāršas lietas un darbības, piemēram, paklāju dauzīšana vai ārā izkārta veļa ziemas laikā. Mūsdienās attēlotai realitātei ir daudz lielāka nozīme, nekā mēs domājam.

LNMM izstāžu zāles “Arsenāls” Radošajā darbnīcā skatītāju uzmanībai tiek piedāvāti A. Stakles darbi no fotogrāfiju sērijas “Biežņa”.

Tie tapuši vairāku gadu laikposmā, autoram atrodoties vizuāli poētiskā ceļojumā starp Āfrikas kontinentu, savas mājas pagrabu un dažādiem mākslas muzejiem Eiropā ar nolūku rast veidu, kā tuvoties realitātei un izzināt to, meklējot patieso un jēgpilno ikdienišķajā un šķietami nenozīmīgajā.

Izstādes darbu būtība balstās dievišķā meklējumos prozaiskajā, pievēršoties mazsvarīgiem notikumiem un parādībām, izejot no emocionālām reakcijām uz redzēto. Izstāde ir kā subjektīvā atbildes reakcija uz laikmetīgo realitāti, kurā privātie un politiskie motīvi ir estētiski savstarpēji caurvijušies un nepadodas viennozīmīgam skaidrojumam vai attēlojumam.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+