Foto – Ilze Pētersone

Nemāki šaut, jāiet dzīt 0

Senākos laikos, kad vēl bise turēta goda vietā pakārta pie sienas, vecie mednieki mācījuši – kad ej garām, piesvied to pie pleca, lai tu vienmēr būtu kontaktā ar ieroci. Jau vairākus gadus mednieku kluba “Lēdurga” vīri tuvējā “Mārkulīču” šautuvē pārbauda savas spējas, taču gadās, ka jāpiedzīvo arī nepatīkami brīži.


Reklāma
Reklāma

 

Uz šautuvi kā svētkiem

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 201
Lasīt citas ziņas

Citi to sauc par eksāmenu vai ieskaiti, citiem tās ir sacensības, vēl kādam – vienkārši treniņš pirms sezonas pirmajām dzinējmedībām. Lēdurgas mednieki, kuru kolektīvu devīto gadu vada viens no Latvijas spicākajiem stenda šāvējiem Aigars Legzdiņš, šo dienu izjūt kā svētkus. No 38 biedriem ieradušies 34 – Aigars ir apmierināts, labs apmeklējums!

Lielākā daļa mednieku izmanto gludstobra ieroci jeb bisi, tāpēc šaušanas pārbaude notiek skrejošās mežacūkas stendā. Katram tiek dota iespēja desmit reizes no 35 metru attāluma šaut mērķī, kas virzās ar ātrumu 2,5 metri sekundē. Iespējamais maksimālais punktu skaits – 100. Lai godam ietu uz medībām, jāiegūst vismaz 40 punkti.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mednieki cits pēc cita stājas uz šaušanas līnijas. Gaisā jūtams sacensību azarts, lai gan Aigars Legzdiņš apgalvo, ka punkti šoreiz nav svarīgākais.

 

Melnais humors netraucē

“Galvenais, lai mednieks atnāk, izšauj un redz, kā viņam veicas. Un sāk domāt, kāpēc nevar trāpīt,” pasākuma jēgu skaidro Aigars. Viņš atceras, ka pirmajos gados gadījies pat tā, ka mednieks vispār nevar trāpīt mērķī. “Saka, lai es pamēģinu. Paņemu plinti, paskatos – vispār nav kur tēmēt, visas muškas nodilušas un pazudušas. Plintē problēma.”

Medības var sabojāt gan nesakārtots un medniekam nepielāgots ierocis, gan kļūdas šaušanā, ko mēdz pieļaut ne tikai jaunie, bet arī pieredzējuši mednieki. Aigars par raksturīgāko problēmu nosauc nepareizu ieroča ieplecošanu un tēmēšanu.

“Tēmējot ierocis jāvelk līdzi mērķim vienmērīgā kustībā un tajā pašā ātrumā, ar kādu kustas mērķis. Ja tu šāviena brīdī ieroci pieturi vai norauj, mērķis jau ir projām,” skaidro kolektīva vadītājs.

Viens no šaušanas līderiem Lauris Ceblis domā, ka pļāpas aiz muguras nedaudz traucē, jo gribas smieties līdzi. “Medniekiem melnais humors ir pa pirmo!” viņš atzīst un nemaz nebēdā, ka šogad ar 80 punktiem palicis otrais, piekāpjoties Aldim Bērziņam, viņam 88 punkti. Toties, kad savu šaušanas sēriju beidz Ivars Zvīgulis, lielie smējēji nedaudz pieklust. Ivars nesen saņēmis mednieka apliecību, tāpēc ieradies, lai pieteiktos kolektīvā, kā arī parādītu, ko spēj. Viņš sašāva 93 punktus.”

 

Zem svītras – 
desmit mednieki


Ne visiem Lēdurgas kolektīva biedriem šodien izdevās nokārtot “eksāmenu”. Pēc otrās kārtas jeb pāršaušanas zem 40 punktu svītras palika 10 mednieki. “No 34 vīriem tas ir daudz – trešā daļa. Daudziem vaina ir ierocī. Jāsakārto ieroči un tad jāpamēģina, kas sanāk,” nedaudz norūpējies, rezultātu komentē Aigars.

Reklāma
Reklāma

Lēdurgas kolektīvā nav pieņemts “zemsvītras” šāvējus visu sezonu atstāt tikai dzinējos. Taču ir par ko padomāt, jo slikts rezultāts šautuvē var atsaukties arī uz medību panākumiem. Kaut vai, piemēram, vilku medībās, kur jāiegulda liels darbs, lai ielenktu dzīvnieku. “Gandrīz nedēļa paiet, kamēr ielenc, un, ja nu gadās tāds, kas nevar trāpīt, viss darbs vējā,” spriež Aigars.

Pieredzējušais medību vadītājs Dzintars Jēkabsons ir striktāks: “Ja nemāk šaut, jāiet dzīt!” Mednieks atzīst, ka šaušana pirms medībām ir vērtīga, trenēties vajag.

 

Ar nāvējošu ieroci jāprot apieties

Daudzās Eiropas valstīs, piemēram, kaimiņos Somijā, Norvēģijā, regulārs šaušanas eksāmens medniekiem noteikts par obligātu.

Pirms dažiem gadiem arī Latvijas mednieku sabiedrībā apspriests līdzīgs priekšlikums, taču, kā stāsta viens no idejas iniciatoriem Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) izpilddirektors Ainārs Zvejnieks, sabiedrība to nav atbalstījusi. “Mana kļūda bija tā, ka nemācēju to tautai pasniegt,” atzīst A. Zvejnieks.

Līdzīgi domā arī Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis:

“Arī es atbalstīju priekšlikumu, ka medniekiem katru gadu jānokārto šaušanas pārbaude, un savas domas neesmu mainījis. Tā ir gan mednieku drošība, gan ētika, kas prasa – ja ņem rokās nāvējošu ieroci, tev ar to jāprot apieties!”

Biedrības “Medniekiem.lv” valdes priekšsēdētājs Andris Zariņš uzskata, ka šaušanas prasmju pārbaude ir laba tradīcija, taču uzspiest to par obligātu nevajag.

Mednieku organizācijās nav precīzu skaitļu, cik kolektīvos pirms medībām tiek pārbaudītas šaušanas iemaņas. J. Baumanis spriež, ka LMS no 250 kolektīviem vismaz 10 procenti dodas uz šautuvi. LATMA no 92 juridiskajiem biedriem A. Zvejnieks nosauc 90 procentus, kas, pēc J. Baumaņa domām, nav visai ticams cipars. A. Zariņa vadītā biedrība apvieno 36 individuālus biedrus un uz šo jautājumu nevar atbildēt.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.