Nīstā nezāle 0
Vēlos ko vairāk uzzināt par sīkziedu galinsogu. Kādiem līdzekļiem cīnīties, lai šo nezāli iznīdētu? Dzidra Alojas novadā
Galinsoga (Galinsoga parviflora) jeb īsstaru sīkgalvīte galvenokārt vairojas no sēklām, ko izplata vējš. Iesakņojas arī pie zemes noliekušies stublāji, kā arī stublāja daļas, kas sējumu kopšanas laikā atrautas no mātesauga un daļēji apbērtas ar mitru zemi.
Optimālā sēklu dīgšanas temperatūra ir +16…+30 °C, tādēļ nezāle sējumos parādās vēlu – tad, kad dārzs jau vairākkārt izravēts. Šajā laikā galinsoga parasti netraucē kultūraugu attīstību, tāpēc to bieži vien izrauj tikai ražas novākšanas laikā, kad nezāle paspējusi noziedēt un izveidot sēklas.
– Galinsogas sēklām nav jāsasniedz pilnīga gatavība, lai tās varētu saglabāties un dīgt. Tas nozīmē, ka, laikus neapkarojot, ir nodrošināta pavairošana. Izravētās nezāles parasti nokļūst komposta kaudzē un, ja tām ir dīgtspējīgas sēklas, tās nonāk atpakaļ dārzā. Jāņem vērā, ka dīgtspēju tās saglabā 3 – 5 gadus. Tāpēc nozīmīgākais ierobežošanas pasākums – ravēt un neļaut galinsogai uzziedēt, – norāda VAAD Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente Inta Jakobija.
Sēklas dīgst augsnes virskārtā, bet ne dziļākā par 2 – 3 cm, tāpēc palīdzēs augsnes apvēršana un rušināšana.
Lielākās platībās, kur ar herbicīdiem apkaro citas nezāles, nereti var ierobežot arī īsstaru sīkgalvīti (ja tā sasniegusi noteiktu attīstības fāzi). Tomēr apkarošanas pasākumi droši vien būs nepieciešami vairākas sezonas pēc kārtas. Jo – kamēr sēklas būs zemē, tikmēr nezāle dīgs.
