“Praktiskais Latvietis” 7.04.2015. 0
“PRAKTISKAIS LATVIETIS” – ATBILDES UZ VISIEM JAUTĀJUMIEM!
Praktisks padomdevējs katram un ikvienam. Padomi, ieteikumi un atbildes uz visiem lasītāju jautājumiem. Juristu, ekonomistu, ārstu, kulināru, dārzkopības speciālistu, celtniecības ekspertu un interjeristu konsultācijas.
APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU
JAUNĀKAJĀ “PRAKTISKĀ LATVIEŠA” NUMURĀ
Lokauts – atbildes rīcība konflikta situācijā
“Divu uzņēmumu pārstāvju sarunās nesen izdzirdēju interesantu vārdu lokauts. Kādos gadījumos un kā uzņēmumā to var izmantot? Vai lokautu var atzīt par nelikumīgu?” vēstulē žurnālam “Praktiskais Latvietis” jautā ventspilnieks Maksims.
Lokauts Darba strīdu likuma izpratnē ir viena vai vairāku darba devēju (darba devēju grupas) vai darba devēju organizācijas, vai šādu organizāciju apvienības atteikšanās nodarbināt darbiniekus un izmaksāt algu, ja streiks būtiski ietekmē uzņēmuma saimniecisko darbību. To darbinieku skaits, pret kuriem vērsts lokauts, nedrīkst būt lielāks par streikojošo darbinieku skaitu.
Ja kolektīva interešu strīda izšķiršanai darbinieku pārstāvji vai darbinieki par galējo līdzekli izmanto streiku, vienam vai vairākiem darba devējiem vai darba devēju organizācijai, vai šādu organizāciju apvienībai ir tiesības uz atbildes rīcību savu ekonomisko interešu aizsardzībai – uz lokautu.
Atgādinām, ka kolektīvs interešu strīds ir domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kas rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus. Būtībā šāds strīds ir par jaunu tiesību normu radīšanu vai par to, kas vēl nav apstiprināts, bet ko kāda no pusēm vēlas ierakstīt koplīgumā. Strīds ir saistīts ar dažādu darbinieku interešu virzību vai protestiem, piemēram, pret ieceri mainīt uzņēmuma darba laiku. Viens no kolektīvā interešu strīda risināšanas veidiem ir streiks, kad uzņēmuma vai nozares darbinieki brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu, lai panāktu savu prasību izpildi.
Autogāze: plusi un mīnusi
Gāzes iekārtu var uzstādīt jebkuram auto, kam ir benzīna motors. Sašķidrinātā gāze ir vidēji par 40 procentiem lētāka nekā 95. markas benzīns, bet tās patēriņš – par 5–10 procentiem lielāks. Tātad divkārt lētāk nesanāk, tomēr trešdaļu no degvielas izdevumiem var ietaupīt.
Gāzes iekārtas mēdz būt dažādas – vislētākais un parastākais variants maksā ap 500 eiro. Paliek vēl vietas problēma. Atrisinājums parasti rodas pats no sevis, jo ietaupīt grib lielo motoru īpašnieki, kam lielākoties ir arī pamatīgas mašīnas, un tādās vienmēr ir daudz vietas, tātad tā atradīsies arī gāzes iekārtai.
Klūgu un zaru krēsli
Kārtīgs un čakls saimnieks izmanto visu, pat grāvmalās augošos kārklus. Piebaldzēns ĒRIKS BLŪMS Jaunpiebalgas pagasta “Uzvaras Kalnā” no kārklu klūgām un šmaugiem lazdu zariem gatavo skaistus atpūtas krēslus.
Ērikam Blūmam ir 67 gadi, taču acīs nebēdnīgs mirdzums un dzīvesprieks. Visu mūžu nācies smagi strādāt, bet meistars par to nesūrojas. Kolhoza laikos bijis šoferis, traktorists un kombainieris. Vienkāršās lauku mājas ar lepno nosaukumu “Uzvaras Kalns” ar sievu Ilzi nopirkuši 1974. gadā. Jaunajos laikos bijuši vieni no pirmajiem Breša zemniekiem.
Amatnieka gēns laikam mantots no senčiem. Jau senatnē piebaldzēni piepelnījušies ar šādiem darbiem, jo liesā zeme nespēja nodrošināt ģimenei iztiku. Dzīvespriecīgā meistara darbnīcā top skaisti klūgu krēsli, saliekamie koka krēsli dārzam un māju zīmes. Līdzīgus krēslus Latvijā darina vairāki meistari. Ēriks vienu tādu nopircis, izpētījis, izmērījis un mēģinājis pats izgatavot. Pirmais iznācis tā ne visai, bet nākamais jau bijis pieņemams. Atradis arī paņēmienus, kā darbu racionalizēt.
Paša audzēta acālija
Veikalos parasti piedāvā aptuveni piecas šķirņu acālijas, kas veido kompaktu augumu, ir samērā izturīgas. Taču Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā acāliju kolekcijā ir 124 šķirnes.
Izvēloties tīkamu šķirni, jaunu acāliju var izaudzēt arī pats. Selekcijai lieto sēkliņas, bet pavairošanai – spraudeņus. Šim nolūkam izmanto dzinumus, kas rodas, apgriežot kociņa vainagu pēc noziedēšanas. Acāliju speciāliste Skaidrīte Matisone soli pa solim rāda, kā rīkoties ar spraudeņiem, un sola arī visiem interesentiem tos sagādāt.
Neparastas aktinīdijas
Pēdējos gados aso aktinīdiju (Actinidia arguta) Latvijas dārzos stāda arvien vairāk. Savvaļā tā sastopama Austrumāzijā. Šī suga ir mazāk ziemcietīga nekā Mandžūrijas aktinīdija, un pilnam augšanas ciklam vajag vairāk vasaras siltuma. Taču, ja ziemošanas apstākļi nav pārāk svārstīgi, tā normāli zied un ražo augļus. Asā aktinīdija aug ļoti varena – labos augšanas apstākļos sasniedz pat 100 m garumu. Lapas ir spīdīgas, tikpat biezas kā ceriņiem, virspusē tumšzaļas un kailas, bet sausākos rudeņos krāsojas koši dzeltenas. Šā divmāju auga ziedi smaržo, bet tie plaukst nedaudz vēlāk kā Mandžūrijas aktinīdijai – jūnija otrajā pusē, jūlijā. Lai iegūtu augļus, jāstāda vienkopus sievišķie un vīrišķie augi.
– Asajai aktinīdijai ogas ienākas vēlāk nekā Mandžūrijas aktinīdijai, proti, septembra beigās, taču tā ir ražīgāka. No viena labi attīstīta asās aktinīdijas auga ievācu spaini ogu. Kad tās nogatavojušās, ir saldas, garšīgas, mīkstas, zaļas. Viegli nobirst, – stāsta cēsnieks Dainis Grīnbergs, kurš aktinīdijas savā dārzā audzē jau piecdesmit gadu. – Visām aktinīdiju sugām, it sevišķi parastajai aktinīdijai, ogas satur ļoti daudz C vitamīna, pārspējot pat upenes un mežrozīšu paaugļus.
Kas izpļaus dīķi
Latvijas klimata apstākļos kultivējamais zālēdājs ir baltais amūrs. Lai novērstu dīķu aizaugšanu, kā biomeliorators neder parastais jeb baltais platpieris. Šī suga ēd fitoplanktonu (mikroskopiskus ūdensaugus), taču tai vajadzīga diezgan augsta temperatūra, kādas Latvijā nav. Dīķu attīrīšanai nav izmantojams arī raibais platpieris, jo tā pamatbarība ir zooplanktons.
Baltais amūrs pārtiek galvenokārt no augstākajiem ūdensaugiem – niedru, meldru jaunajiem dzinumiem. Papildu barībai jeb delikatesēm šī zivs izvēlas vēžveidīgos, kukaiņu kāpurus, tārpus. Tomēr jāņem vērā vairāki būtiski faktori. Par tiem – žurnālā “Praktiskais Latvietis”.
Neaizstājamais zobu diegs
Zobiem, tāpat kā mūsu ķermenim, ir piecas virsmas: vēders, mugura, galva un divi sāni. Pucējot zobus ar suku un pastu, notīrām tikai trīs no tām, bet sāni paliek neskarti, tāpēc jāņem talkā zobu diegs. Kaut gan zobu tīrīšana ar diegu nav nekas jauns, Latvijā tā nav tik populāra kā, piemēram, ASV un Skandināvijā. Tomēr šis higiēnas rituāls zobu un smaganu veselībai ir neaizstājams, jo vienīgi ar diegu var iztīrīt starp zobiem sakrājušos mīksto aplikumu. Soli pa solim higiēniste izstāsta, kā pareizi jādiego zobi un kādas vēl metodes var izmantot zobu higiēnai.
Atgriežas septiņdesmitie
Drīz skapī iekārsim ziemas apģērbu un lūkosimies pēc kaut kā pavasarīga. Tādos brīžos bieži vien šķiet, ka nav nekā ko vilkt mugurā, viss tik pierasts un apnicis. Tāpēc, mainoties sezonām, palūkosimies, kādas vēsmas modes pasaulē valdīs šajā pavasarī un vasarā.
– Nekas nav augumam piegulošs un apspīlēts, dominē brīvs un ērts apģērbs, kas šķiet izmēru par lielu. Kleita vidukļa daļā veido pārkritumu, žaketei pleci atrodas vietā, bet viduklī tā ir vaļīga, pat karājas kā maiss. Brīnišķīgs variants, lai notušētu auguma problemātiskās zonas, – uzskata stiliste Anita Altmane un informē par šīs sezonas modes tendencēm un krāsām.
