Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
9. jūnijs, 2015
Drukāt

Stāstiet savu stāstu, atmaskojiet melus. Saruna ar Aivaru Jaeski (6)

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Uz ko un kā Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstīm ir jāatbild hibrīdkara apstākļos – par to NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“Stratcom”) direktora vietnieks Aivars Jaeski intervijā “LA” redakcijā žurnālistam Ivaram Bušmanim.

– Dzirdot nosaukumu “NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs”, lasītājam var rasties iespaids, ka esat speciālu uzdevumu vienība, kas sniedz slepenus padomus NATO štābam tieši…

– Nē, pilnīgi pretēji. Mūsu centrs ir atvērta institūcija, un visi mūsu pētījumi ir pieejami internetā. Jā, padomus mēs dodam NATO dalībvalstu vēstniekiem Briselē, politiskajiem viedokļu veidotājiem, NATO publiskās diplomātijas komunikatoriem, NATO mediju centram, kā arī NATO ACT centram Norfolkā, kas veido stratēģisko komunikāciju. Padomi ir balstīti uz to cilvēku zināšanām, kuri ir sapulcināti Rīgā, un mūsu veikto izpēti. Līdz šim esam pabeiguši divus pētījumus – viens par ballistisko raķešu komunikāciju sabiedrībai un otrs par Krievijas informācijas kampaņu Ukrainā. Abi tie ir atrodami mūsu mājas lapā internetā*. Tagad revidējam stratēģiskās komunikācijas definīciju un sniedzam padomus, kā reaģēt Sīrijas krīzes laikā un Krievijas informācijas kara apstākļos. Novembrī plānojam izlaist savu akadēmisko žurnālu par stratēģisko komunikāciju, piesaistot pazīstamus eks­pertus. Mūsu politika ir tāda, ka mūsu “saražotais” nav slepens.

– Pilnīgi nekā slepena?

– Varētu būt atsevišķi secinājumi vai padomi klasificēti kā ierobežotas pieejamības, bet paši pētījumi un ziņojumi, uz kuru pamata tie izsecināti, ir visiem pieejami.

– Mēs Latvijā NATO “Stratcom” centra rašanos uztveram kā atbildi uz Kremļa īstenoto “mīksto varu”.

– Tad man jāatkāpjas vēsturē: ideja par šāda centra radīšanu radās Afganistānas kara laikā. NATO paveica daudz labu darbu šajā valstī – uzbūvējām slimnīcas, panācām sievietēm balsstiesības, devām sievietēm iespēju iet uz skolu, bet talibu uzspridzinātais autobuss kā sabiedriskas nozīmes notikums ieguva daudz plašāku rezonansi. Rietumvalstu prese sāka rakstīt, ka NATO zaudē karu Afganistānā. No tā NATO guva pārliecību, ka nepieciešama stratēģiskā komunikācija. Vajadzība pēc NATO stratēģiskās komunikācijas tika definēta 2009. gadā. Bet neviens neuzņēmās tās attīstību, līdz vienā sanāksmē, kad visi lūkojās apkārt, Latvija pacēla roku un pieteicās: “Mēs to varam izdarīt!”

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Ivar Zušmani! “Aptaujas ir bīstamas. Piemēram, Afganistāna ir visaptaujātākā valsts pasaulē.” Vai nav skaists vārds – visaptauJĀTĀKĀ?! Un tā mēs varētu turpināt ķēzīt latviešu valodu līdz bezgalībai – ēstākais biezpiens, ķertākās zivis, dzertākais šņabis, jātākie zirgi, ūjinātākā govs, gulētākās gultas, sēdētākie krēsli, aizdotākā kleita, zinātākie fakti, kāptākās kāpnes, peldētākās upes, lidotākās lidmašīnas, purinātākie tepiķi, sistākie bandīti, brauktākās automašīnas, skrietākās taciņas, slēpotākie kalni, frizētākie mati, cilātākās hanteles, domātākās domas, smēķētākās cigaretes… Uh! Tas nekas, ka valodniekiem nepatīk! Žurnālistiem labāk zināms! Tik uz priekšu! Jā – un kur tad vēl “Lasītākie raksti”!

  2. problēma tur, ka latvijas eiropropaganda pārsvarā ir meli. Atceramies, ko NA kangari u.c. solīja pirms nacionālās valūtas lata noslepkavošanas? Kur ir tas uzplaukums? Maksājam desmitus miljonu Grieķijai. paldies raiviitim. utt utjp

  3. Liekas, ka komentāra autors izlasījis tikai daļu no intervijas.
    Pamatdoma ir gluži cita – ne jau tikai sevī jāmeklē blusas, bet jāredz, no kurienes, uz kurieni un kāpēc tās mūs apsēdušas. Vienu vārdu sakot, jātur acis vaļā, lai mūsu pašu labi apmaksātu viedokļu līderu, interešu grupu vadoņu runu plūdi un darbi nerok mūsu valstij bedri dziļāku, nekā to dara daži mūsu nelabvēļi aiz robežām.

    • “Stāstiet savu stāstu, atmaskojiet melus.” – Virsrakstā jau vienmēr vajag to “pamatdomu” izcelt, lai varētu ieinteresēt rakstu izlasīt.
      Paši pūta, paši dega – 4.maija “blusas” sāka vairoties 1990.gadā pēc vienas deklarācijas pieņemšanas –
      un 25.gados savairojušās tāda skaitā, kad pilsonīšu masas spiestas laisties uz labākām vietām. 39 cilvēki vdēji ik dienas pamet Latviju…..

  4. “Mēs to varam izdarīt!”
    U.Ģērmanis, vēsturnieks:”Latvieši nu reiz ir vairumā aktīvi un darbīgi ļaudis. Viņiem arī patīk lepoties ar savām darba spējām, drosmi un cīņas sparu. Dod tik šurp, un mēs parādīsim kā jāstrādā! Un sveši kungi uzsit uz pleca: „Malacis!” „Tüchtiger Kerl!” „Labs materiāls!” Bet kas tad no šīs strādības, censības un dūšības tiek latviešu tautai? – Lieli zaudējumi un dažkārt vēl negaidīta neslava un pārmetumi par šo dūšīgo strādāšanu (kalpošanu) un varonīgo cīnīšanos. Un pēc tam grūti aizbildināties, ka „mēs citādi nevarējām” u.tml.(..)
    Secinājums, manuprāt, skaidrs: visiem spēkiem vairīties ļaut svešiem kungiem mūs izmantot svešu mērķu labā. Arī ar pasaules lāpīšanu un cilvēces glābšanu mums nav jānodarbojas, bet jākoncentrē visi atlikušie spēki savas tautas un sabiedrības mērķiem un interesēm (charity begins at home).
    Mēs pārāk bieži esam bijuši dažādu pavēļu un rīkojumu izpildītāji un izdarītāji (sekmīgi un efektīvi), bet pārāk maz domātāji un plānotāji. Tādā veidā nevajadzīgi esam izšķieduši savus spēkus. Secinājums: vairāk plānot, aplēst, pārdomāt un organizēt, lai ar minimāliem spēkiem panāktu maksimālu efektu. Tas nozīmē arī attīstīt spējas ātri un mērķtiecīgi izmantot pretinieku kļūdas, pārsteidzības un muļķības. Jāievēro, ka daudzi ir krituši nevis citu, bet pašu izraktās bedrēs (gan lielās, gan sīkās sakarībās).

  5. Kurš tagad pacels roku – un turpinās stāstīt par “veiksmes stāstu”? Kurš cits, ja ne LA koļektīvs….

Draugiem Facebook Twitter Google+