Šī diena pirms 780 gadiem – Jelgavas sākums 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 780 gadiem Romas pāvesta legāts Modenas Vilhelms Livonijas ordenim piešķīra tiesības veidot nocietinājumus un ostu vietā, kur Driksa ietek Lielupē. Militārā atbalsta punkta pamatojums bija “pagānu savaldīšana”, tātad vēlme apkarot zemgaļus un lietuviešu ciltis.
Pāvesta legāta lēmums ir viens no Jelgavas, senāk sauktas arī par Mītavu, pilsētas atskaites punktiem, kaut būtiskāks ir 1265. gads, kad ordeņa mestrs Konrāds fon Manderns Lielupes salā sācis celt Mītavas mūra pili, no kuras izauga nākamā Jelgava.
Pilsētas veidošanu citstarp noteica apstāklis, ka šī vieta bija satiksmes ceļu krustpunkts. Viens ceļš savienoja Rīgu ar ordeņa zemēm Prūsijā, Kēnigsbergu, kā arī tālāk ar Krievzemi, bet otrs no jūras piekrastes stiepās pa Lielupi uz Lietuvu.
Vēsturniekiem tāpat ir versija, ka ordenim šī vieta bijusi nepieciešama, lai bloķētu preču plūsmu pa upi uz zemgaļu ostu, kas, iespējams, atradusies Lielupes grīvā, taču kuras precīza atrašanās vieta ir mīkla.
Katrā gadījumā 14. gadsimtā izveidojās jau paliela tirgotāju apmetne, lībiešu mēlē saukta par “Jelgab”. Valodnieki vārda nozīmi skaidro kā “pilsēta” vai ēku sakopojums.
14. gadsimtā miestiņš bija pakļauts regulāriem un postošiem lietuviešu iebrukumiem, kas izbeidzās tikai pēc Lietuvas dižkunigaitijas pārejas kristietībā. Tā 1345. gadā, kad Jelgavu nopostīja dižkunigaitis Aļģirds, dzīvību esot zaudējuši 600 jelgavnieku.
Kā reģiona centrs Jelgava uzplauka Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā. 1573. gadā hercogs Gothards Ketlers Jelgavai piešķīra pilsētas tiesības un pasludināja par hercogistes galvaspilsētu.
