Pirms 420 gadiem, 1596. gada 31. martā, Francijas vidienes pilsētiņā, kas mūsdienās nes Dekarta vārdu, ierēdņa ģimenē piedzima viens no sava laika gaišākajiem prātiem un Eiropas zinātnes klasiķiem Renē Dekarts.

Lasītākie

Bērni bija šokēti par redzēto: vecāku strīds bērnudārza izlaidumā pāraug masu kautiņā

“Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.” Hermanis dalās satraucošās bažās par valsts nākotni 8

“Miša, mazais zēns, kliedza. Un tad iestājās klusums.” Ugunsdzēsējs atgriezās mājās, bet sieva, meita un mazmazdēls bija nogalināti 115

Lasīt citas ziņas

Dekarta darbības un atklājumi izpaudās kā filozofijā, tā matemātikā, fizikā, bioloģijā un citās zinātnēs. Viņš radīja analītisko ģeometriju, izstrādāja algebrā pieņemto simbolu sistēmu, piemēram, nezināmo apzīmēšanu ar “x” un “y”. Punkta novietošana plaknē, izmantojot koordinātu sistēmu ar divām vai trim asīm, ir viņa izstrādāta. Medicīnā Dekarts pirmais aprakstīja cilvēka refleksus un secināja, ka tajos, tāpat kā cilvēka uzvedībā un reakcijā vispār, liela loma ir galvas smadzenēm. Mehānikā zinātnieks ieviesa jēdzienu “kustības daudzums” jeb impulss. Dekarta darbi ietekmēja visu Rietum­eiropas zinātniskās un filozofiskās domas attīstību, pārliecinot, ka zinātnei jābūt racionālai, precīzai, jābalstās definīcijās.