1710. gada 4. janvārī. Dzimis “dievišķais” itāliešu komponists 0
Pirms 310 gadiem Vidusitālijas pilsētiņā Džesi vietējā mērnieka ģimenē piedzima viens no 18. gadsimta ietekmīgākajiem un daudzsološākajiem komponistiem, vijolnieks un ērģelnieks Džovanni Batista Pergolēzi.
Viņš nodzīvoja tikai 26 gadus, pirms nomira no tolaik neārstējamās tuberkulozes.
Uzskata, ka viņa devums pasaules mūzikā būtu bijis vēl dižāks, ja ne pāragrā aiziešana, tādēļ Latvijā Pergolēzi dažkārt min kontekstā ar Emīlu Dārziņu, kurš arī radīja ģeniālus skaņdarbus, bet aizgāja 34 gadu vecumā.
Ne velti laikabiedri Pergolēzi sauca par “dievišķo”, par “eņģeli”.
Nedaudz vairāk kā 20 gadu vecs, Pergolēzi sāka komponēt tolaik pieprasītās, tā sauktās komiskās operas, tomēr tās sākotnēji lielu atzinību neguva.
Jaunajam komponistam palīdzēja gadījums – 1732. gada 29. novembrī Neapoli piemeklēja postoša zemestrīce.
Pilsētas mērija 31. decembra piemiņas dievkalpojumam saistībā ar šo traģēdiju pasūtīja Pergolēzi mesu. Tā vienā dienā padarīja mūziķi slavenu visā pilsētā un gādāja par aristokrātu un valdnieku pasūtījumiem.
Pergolēzi tomēr jo bieži min ne tikai kā nopietnas sakrālās mūzikas, piemēram, Latvijā senās mūzikas festivālos un koncertos nereti dzirdētās Lieldienu kantātes “Stabat Mater” autoru, bet arī kā vienu no itāliešu un franču komiskās operas (“opera buffa”) žanra pamatlicējiem.
Slavenākā viņa opera ir tikai 45 minūtes garā “La serva padrona” (“Kalpone – kundze”). Tā guva lieliskus panākumus ne tikai Itālijas teritorijā, bet arī visā Eiropā. Muzikologu ieskatā “Kalpone – kundze” veicinājusi itāliešu operas izplatību pasaulē.
