Pirms 260 gadiem, 1754. gada 21. augustā, Lugaras pilsētiņā Skotijā atvaļināta karavīra ģimenē piedzima nākamais izgudrotājs un inženieris Viljams Mērdoks.

Lasītākie

Veselam

Neredzamās slepkavas: četri ikdienas ieradumi, kas nemanāmi bojā asinsvadus un palielina trombu attīstības risku

Kokteilis

Ja esi dzimis vienā no šiem trīs datumiem, tev uzlikts īpašs “zīmogs” no pagātnes

Kokteilis

VIDEO. Karaliskā sveiciena vietā sūdi! Anglijas godasardzes zirgs nokārtojas Trampa priekšā

Lasīt citas ziņas

Viņa devums civilizācijas attīstībā ir gāzes apgaismojuma ieviešana un tvaika mašīnu spēka izmantošanas popularizēšana rūpniecībā, kā arī tvaika dzinēju konstrukcijas uzlabojumi. Apgaismojuma ziņā Mērdoks eksperimentēja ar deggāzi, kas iegūta, karsējot akmeņogles. Ap 1794. gadu viņš ievilka istabā metāla caurules gāzes vadu un izgaismoja telpu ar atklātu gāzes liesmu. Primitīvas gāzes ieguves iekārta atradās mājas pagalmā. Līdz tam telpās tumsu kliedēja ar eļļas lampiņu vai sveču palīdzību. 19. gadsimta sākumā pirmās gāzes degļu laternas parādījās ražošanas uzņēmumos un Mērdoks kļuva par līdzīpašnieku firmai, kas nodarbojās ar gāzes gaismekļu izgatavošanu, kaut gan patentēt izgudrojumu viņam neizdevās.