1810. gada 14. martā. Gatavošanās Napoleona uzbrukumam 0
Pirms 210 gadiem Krievijas cars Aleksandrs I apstiprināja kara ministra Barklaja de Tolli iesniegto Krievijas rietumu robežu aizsardzības plānu.
Tas tika izstrādāts, gatavojoties karam pret Eiropā spēkā augošo Napoleona I Franciju, un paredzēja jaunu cietokšņu būvniecību Polijā, Ukrainas un Baltkrievijas teritorijā, veidot aizsardzības līniju gar Daugavu un Dņepru.
Ministra un karavadoņa de Tolli plānu uzskata par sākumu tūristiem labi pazīstamā Daugavpils (Dinaburgas) cietokšņa būvei. Nocietinājumu tika rosināts celt pie Daugavpils vai Drujas ar domu, ka tas kalpotu kā atbalsta punkts armijām, ko paredzēja izvietot pie Rīgas, kā arī Jēkabpils (Jakobštates) vai Jaunjelgavas (Fridrihštates).
Dokumentā piebilsts, ka labākā vieta cietoksnim būtu Daugavpilī, jo tur “vēl atrodas atliekas nocietinājumiem, kas varētu visnotaļ atvieglot un paātrināt darbus”.
Kas attiecas uz Rīgu, tad aizsardzības plāns pret Napoleonu I paredzēja savest kārtībā vaļņus, sarūpēt pārtiku garnizonam, lai izturētu vismaz pusgadu ilgu aplenkumu, tāpat uzkrāt pārtiku 20 tūkstošiem cilvēku divu mēnešu vajadzībām.
Pie Jēkabpils, Jaunjelgavas vai starp tām bija jāiekārto nocietināta nometne 25–30 tūkstošu vīru lielai armijai ar krājumiem trim mēnešiem.
Darbi līdzās agrākajai Dinaburgas skanstij, iesaistot tūkstošiem karavīru un apkaimes iedzīvotāju, lielā steigā iesākās tajā pašā gadā. Tomēr līdz Napoleona iebrukumam cietoksni nepabeidza.
1812. gada jūlija sākumā pie tā notika kaujas, pēc kurām Krievijas armija pusgatavo cietoksni pameta. Kā zināms, Rīgu Napoleona prūšu armija nesasniedza. Arī pie Jēkabpils vai Jaunjelgavas cīņu nebija. Krievijas armija koncentrējās pie Iecavas.
Daugavpils cietoksni pabeidza ap 1833. gadu, un mūsdienās tas ir unikāls Austrumeiropas mērogā, jo kopš tiem laikiem saglabājies bez ievērojamām izmaiņām.
