1930. gada 13. martā. Jaunais tirgus dārgāks par veco 0
Pirms 90 gadiem Rīgas pilsētas valde noturēja ārkārtas sēdi saistībā ar prasībām, kuras pašvaldībai izvirzīja likvidējamā Daugavmalas tirgus tirgotāju pārstāvji. 1930. gada rudenī minētā tirgošanās vieta bija jāslēdz un visiem jāpāriet uz četriem jaunuzbūvētajiem Centrāltirgus paviljoniem.
Tie ērtību ziņā nebija salīdzināmi ar krastmalas tirgus būdām, taču pārdevēji protestēja, ka vietas maksa ceļas par 10%.
Īre par kvadrātmetru atkarībā no vietas svārstījās starp 115–165 latiem gadā. Tāpat neapmierināja administrācijas lēmums noteikt 20 latu drošības maksu par katru aizrunāto kvadrātmetru. Šos abus tirdzinieku protestus tomēr noraidīja, aizrādot, ka “paaugstināto īri atsvērs jaunā tirgus labierīcības, kādas nebija vecajā”, bet drošības nauda vajadzīga, lai izslēgtu pieteikšanos uz vairākām vietām vienlaikus.
Tajā pašā laikā valde piekrita ierosinājumam savienot paviljonus ar slēgtām ejām (to izbūve izmaksāja vēl 100 tūkstošus latu) un tramvaja sliežu ceļu izvietot tur, kur tas atrodas arī patlaban – starp paviljoniem un kanālu. Daugavmalas tirgū tirgotājam pēc piecu gadu ilgas tirgošanās bija tiesības savu vietu pārdot citam, bet jaunajā vietā šī tradīcija vairs netika akceptēta – vieta pienācās tikai tam, kas tajā pats arī tirgojās, pretējā gadījumā administrācija to drīkstēja atņemt.
Pilsētas valde šajā pašā sēdē noraidīja arī Daugavas krasta sarkano spīķeru īpašnieku lūgumu ļaut pārbūvēt noliktavas par dzīvojamajām ēkām ar veikaliem apakšā. Atteikuma pamats: “Lai neradītu grūtības tirgus apkārtnes izbūvei nākotnē”. Turklāt tika aizrādīts, ka spīķeri neesot piemēroti ne dzīvokļiem, ne veikaliem.
Oficiālā pieteikšanās uz vietām Centrāltirgū sākās 1930. gada 20. martā.
