1863. gada 10. janvārī. Apvērsums pilsētu transportā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 160 gadiem Londonā atklāja pasaulē pirmo pazemes dzelzceļa līniju – mūsdienu metro priekšteci. Aptuveni sešus kilometrus garā līnija savienoja trīs svarīgākās Londonas dzelzceļa stacijas – Padingtonu, Jūstonu un Kingskrosu. Tā kā kompāniju sauca ‘’Metropolitan Railway’’, tautas mutē iegāja saīsinājums “met” vai “metro”.
Gāzes lampu apgaismotos koka vagonus tuneļos vilka tvaika lokomotīves, kas kā kurināmo izmantoja degvielu. No piedūmojuma tas pilnībā izvairīties neļāva, taču pazemes dzelzceļa galvenā priekšrocība bija ātrums un iespēja ievērot grafiku. Ideju par transporta novirzīšana prom no virszemes 19. gadsimta 50. gados virzīja jurists un politiķis Čārlzs Pīrsons.
Londonas iedzīvotāju skaits šajā laikā ļoti strauji auga, ielas bija pilnas karietēm, kebiem un gājēju pūļiem, savukārt dzelzceļa līniju un staciju daudzums pilsētas centrā jau bija tāds, ka vēl blīvāku tīklu iestādes neuzskatīja par iespējamu. Metro priekšteci cēla, rokot nevis tuneļus, bet gan aptuveni 10 metrus platas tranšejas, virs kurām izbūvēja metāla konstrukcijām nostiprinātas ķieģeļu arkas.
Pēc tam tās apbēra ar zemi vai iekārtoja ielas. Šāda metode ļāva izvairīties no bīstamiem nogruvumiem, kaut bija arī saistīta ar krietniem izdevumiem, jo nācās nojaukt lielu skaitu līnijas trasē esošu māju, bet to iemītniekiem maksāt kompensācijas. Būvi finansēja par 600 akcionāru līdzekļiem.
Par spīti skepsei, ka cilvēki nevēlēsies doties pazemē un tiem nepatiks dūmi un tvaiks stacijās, metro jau no pirmajām dienām iemantoja lielu londoniešu piekrišanu. Atklāšanas dienā tas pārvadāja 38 tūkstošus pasažieru, pirmajā gadā 9,5 miljonus, bet vēl pēc gada jau 12 miljonus. Vilcieni kursēja ik pēc 15–20 minūtēm.
