1879. gada 13. janvārī. Ausekļa slimība, no kuras neatlaba 0
Pirms 140 gadiem draugi Pēterburgas Obuhova slimnīcā nogādāja latviešu dzejnieku un publicistu Krogzemju Miku jeb Ausekli.
Viņš jau decembrī bija sasirdzis ar “vēdera kaiti”, no kuras gada sākumā šķita tiktāl atlabis, lai apmeklētu turpat Pēterburgā strādājošo draugu Baumaņu Kārli. Kā vēlāk rakstīja cits viņa laikabiedrs, Auseklis Pēterburgā dzīvojis ļoti trūcīgi, pastāvīgi atradies pusbadā.
Nākamās Latvijas himnas komponists, kurš bija materiāli labāk situēts, viņu krietni pacienājis. Maltīti Auseklis noskalojis ar labu daudzumu auksta alus. Mājupceļā viņš vēl piedevām apaukstējies.
Dzejnieks saslima atkārtoti, bet nu jau daudz smagākā formā. Slimnīcā viņam vispirms nepareizi diagnosticēja 19. gadsimta beigās Pēterburgā plaši izplatīto vēdertīfu, tad melnās bakas (patiesībā tas bija izsitumu tīfs).
Ausekļa spēki kusa ļoti ātri. Pēc nedēļas viņš vairs nepazina tuvākos draugus, pastāvīgi murgoja vai atradās nemaņā. 24. janvārī viņu apciemoja brālis Mārtiņš. Kad Auseklim prasīts, vai to atpazīst, “Gaismas pils” autors, “drudžainām acīm brāli uzlūkodams, ar karstumiem cīnīdamies, pasmīnējis un draiski atbildējis: “Pazīstu kā raibu suni!”
Literatūrzinātnieks Jānis Lapiņš apgalvojis, ka tie bijuši dzejnieka pēdējie vārdi. Nākamās dienas vakarā viņa sirds 29 gadu vecumā apstājās.
Latviešu sabiedrībā ļoti cienītā autora nāve visus satrieca. Tika saziedoti līdzekļi mirušā nogādāšanai uz Rīgu, bet vēl bija jāpierunā vietējās varas iestādes atļaut pārvešanu, ko sākumā Sibīrijas mēra saslimšanas gadījuma dēļ liedza. Liels ļaužu pulks atvadījās no Ausekļa gan Varšavas stacijā Pēterburgā, gan sagaidot Rīgā. Dzejnieku apglabāja Alojas kapos.
