Pirms 100 gadiem, 1915. gada 29. jūlijā, prese citēja cara administrācijas ieceltā Rīgas evakuācijas komisijas priekšnieka ģenerāļa Zaļubovska pārmetumus “dažām personām”, kas liekot šķēršļus rūpniecības uzņēmumu evakuācijai un militāriem mērķiem izmantojamo metālu izvešanai: “Pie tādiem pieder arī pilsētas galva Bulmerinks.

Lasītākie

Lai krīzes vai kara situācijā neciestu badu… 10 pārtikas produkti, kuri nebojājas gadiem ilgi

Kokteilis

Kas jūs bijāt iepriekšējā dzīvē? Vienkāršs aprēķins pēc dzimšanas datuma var sniegt atbildi

Pēc Irānas “nē” Trampam ASV “pastardienas lidmašīna” pamanīta riņķojam virs ASV kodolieroču vadības centra

Lasīt citas ziņas

Viņš liedzies noņemt kapu zvanus Matīsa kapsētai, motivēdams savu izturēšanos ar to, ka neesot redzējis armijas Virspavēlnieka pavēli, pēc kuras būtu jāizved zvani no ienaidnieka apdraudētiem apgabaliem, un avīzēm viņš neticot.” Bulmerinks piekāpās līdz absurdam nonākušajam evakuācijas drudzim tikai tad, kad krievu militāristi piedraudēja ar sodu. Tomēr pilsētas galvas kā vācbaltieša liktenis tāpat bija izlemts. Bulmerinku rudenī atcēla no amata, jo viņš esot pretojies arī Rīgas pieminekļu un Doma baznīcas zvanu izvešanai. 18. oktobrī Bulmerinku deportēja uz Irkutsku.