Savulaik Aizsardzības ministrijas ēkā atvēra “pilsoņu ķēķi” – ēdnīcu, kas spēja lēti paēdināt līdz 2000 personu 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Latvijas valdības sēdē pieņēma lēmumu piekrist finanšu ministra Ringolda Kalninga priekšlikumam: “Atvēlēt Finanšu ministrijai līdz 20 miljonu Latvijas rubļu lielu ārkārtējo kredītu Berkholca nama Rīgā, Nikolaja ielā 10/12, iegūšanai par īpašumu Apsardzības ministrijas vajadzībām, palielinot šim nolūkam valsts budžetā paredzētos 10 miljonus rubļu uz 20 miljoniem.”
Tā Apsardzības, vēlākā Kara un mūsdienu Aizsardzības ministrija ieguva sev stabilas mājas namā ar mūsdienu adresi Krišjāņa Valdemāra iela 10/12.
Arhitektu Vilhelma Romana Reslera un Makša fon Ozmidofa projektētā neoklasicisma stila piecstāvu nama būve uz slavenai vācbaltu dzimtai piederošā Rīgas notāra Ārenda Voldemāra fon Berkholca zemes gabala Elizabetes un Nikolaja ielas stūrī bija sākusies 1912. gadā.
Ēka bija gatava 1914. gadā līdz ar Pirmā pasaules kara sākumu, tādēļ kā īres nams pilnībā nekalpoja. Ķeizariskās Vācijas armijas okupācijas laikā 1918. gada pavasarī tur atvēra “pilsoņu ķēķi” – ēdnīcu, kas spēja lēti paēdināt līdz 2000 personu.
Kad 1919. gada jūlijā Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība no Liepājas atgriezās Rīgā, nams skaitījās brīvs un atzīts par piemērotu valdības dienestiem.
Vispirms vienu no dzīvokļiem nolūkoja Apsardzības ministrijas Galvenais štābs, bet 1920. gada 21. jūnijā Ministru kabineta sēde nolēma “iegūt valdības vajadzībām visu fon Berkholca namu Nikolaja ielā 10/12”.
Decembrī turp pārvācās visa Apsardzības ministrija, un 1920. gada 31. decembrī pie ēkas piestiprināja attiecīgu informatīvo plāksni.
Finansiālos jautājumus ar īpašniekiem, kā redzams, nokārtoja vēlāk. Pēc padomju okupācijas perioda 1994. gada novembrī Berkholca namā atgriezās Latvijas Aizsardzības ministrija.
