Ziema paralizē kuģošanu Baltijas jūrā 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem “Jaunākās Ziņas” vēstīja: “Lielais aukstums tādā mērā apgrūtinājis kuģošanu Baltijas jūrā, ka, ja apstākļi neuzlabojas, satiksmi pa jūru var uzskatīt par slēgtu. Pēc pēdējām ziņām aizsalušas pat tādas ostas kā Štetīna, Trāveminde, Pillava, Holtenava un citas.
Pie Bristerortas, Svinemindes, Brunshites un Hamburgas sadzīts tāds daudzums klejojoša ledus, ka kuģus caur to var izvadīt tikai ar ledlauža palīdzību. Šādas pat neērtības ir pie Liepājas, Ventspils un Rēveles.
Vissliktākais tomēr tas, ka aizsalst Zunds – ieeja no Vācijas jūras (Ziemeļjūras. – Red.) Baltijas jūrā – un Ķīles kanāls. Zunda aizsalšanu, kas pārtrauc kuģu satiksmi ar ārzemēm, neatceras pat vecākie jūrnieki.
Jādomā, ka pie ledus salaušanas Zundā ķersies visas ieinteresētās valstis, neizslēdzot Krieviju, kura kuģniecības uzturēšanā visvairāk ieinteresēta.
Tagad viņai apstājās visu ārzemēs iepirkto preču un sevišķi pārtikas pievedumi. Uz Ventspili nav varējuši pat no Vācijas ostām iznākt tvaikoņi ar lokomotīvēm, kurus Ventspilī gaidīja pienākam 8. februārī.
Helsingērā, Dānijā ledū iestrēdzis Latvijas tvaikonis “Velta” un pie Zviedrijas krastiem “Daugava”. Abi kuģi ved Latvijai ogles. Līdzīga ziema aukstuma ziņā bijusi 1893. gadā. Tad satiksme pa ledu uz Daugavas uzturēta līdz aprīļa sākumam.”
Laikraksts tāpat atzīmēja, ka Ventspils ostā sasalusi un sabojājusies daļa medicīnisko preparātu, kurus Zviedrijas Sarkanais Krusts sūtījis kā palīdzību Padomju Krievijai.
Ventspilī tobrīd atradās un gaidīja izkraušanu 13 kuģi ar pārtiku bada apdraudētajai lielinieku Krievijai. Laikraksts ziņoja, ka dienā pielādējot un sūtot tālāk ap 100 vagonu pārtikas.
