Kāpēc Raiņa ienākšana Durbē izraisīja nemieru vietējos iedzīvotājos? 10
Lilija Limane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 9. februārī
Latvis
Durbes mazā centra piešķiršana Rainim sacēluse patiesu nemieru vietējos iedzīvotājos. Jo vietējā lauksaimniecības biedrība pieprasīja Durbi lauksaimniecības skolas dibināšanai, jo ērtā satiksme, pilsētas tuvums un pils iekārta runāja skolai par labu. Tagad lauksaimniecības skolai ir jāapvelk krusts.
Lindiņa kungs sākumā noteikti noraidīja privātos Durbes augļu dārza pieprasītājus, jo kur sacenšoties organizācijas, tur neesot vietas privātām personām.
Ass nemiers par Raiņa ienākšanu Durbē ir arī starp vietējiem bezzemniekiem, kuriem zemes trūkuma dēļ Jurģos jāatstāj savas tagadējās dzīves vietas. Šie nelaimīgie ar cerībām un bažām sāka raudzīties uz Durbi, kur ārpus mazā centra vēl atliktu patvērums 5–6 bezzemniekiem.
Neapskaudīšu to personu vai komiteju, kuras uzdevums būs padzīt viņus no šīs zemes, kuru viņi mācījušies kopt un kura vienīgā viņus uztur, un šo īsto zemkopju vietā iesēdināt dzejnieku, kura darba rīks ir spalva un nevis arkls. Dzejnieka atpūtai noderētu vasarnīca, pils, parks, bet nekādā ziņā vairāk pūrvietu liels augļu dārzs un 60 pūrvietu aramzemes.
