Pirms 300 gadiem jūras kaujā krita pēdējais lielais pirātu vadonis Bartolomjū Robertss – “Melnā bārda” 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 300 gadiem jūras kaujā ar angļu karakuģi pie mūsdienu Āfrikas valsts Beninas krastiem krita pēdējais lielais pirātu vadonis Bartolomjū Robertss – “Melnā bārda”, un līdz ar to noslēdzās leģendārais pirātu “zelta laikmets”, kas bija sācies 16. gadsimtā.
“Melnās bārdas” kuģa “Royal Fortune” komanda padevās, pirms tam atdodot jūrai kaujā nāvīgi ievainotā vadoņa ķermeni ar visiem viņa ieročiem un rotaslietām, kā viņš to savas karjeras laikā esot līdzgaitniekiem vairākkārt piekodinājis.
Zināms, ka nākamais pirātu kapteinis piedzima 1682. gadā Pembrukšīras grāfistē Velsā kā Džons Robertss. Viņa darbības uzplaukums attiecās uz 1719.–1722. gadu, kad Robertss ceļā starp Ameriku un Rietumāfriku aplaupīja vairāk nekā 400 burinieku, ar to kļūdams par “nopelniem bagātāko” pirātu visā piratērijas vēsturē.
Jāatzīmē, ka par “Melno bārdu” viņu sāka saukt tikai pēc nāves, kad leģendas izplatījās no mutes mutē. Pats Robertss sevi tā nekad nav saucis. Nostāsts par viņa pēdējo kauju vēsta, ka pirāts ieturējis brokastis savā kajītē, kad tam ziņots, ka britu karakuģis “Swallov” tuvojas un ieņem kaujas kursu, lai sāktu artilērijas apšaudi.
Tomēr Robertss mierīgi pabeidzis brokastot, tad apvilcis labākās drēbes, paņēmis ieročus un kāpis uz klāja komandēt savus vīrus.
Viņš stāvējis uz lielgabala lafetes, kad ap plkst. 11 “Swallov” kartečas šāviņš tam pāršķēlis rīkli. Komanda turpināja apšaudi vēl trīs stundas, līdz padevās. Viens no pirātiem vēl pēdējā mirklī gribējis pielaist uguni pulvera krājumiem, taču atturēts.
Sagūstīto “Royal Fortune” 95 vīru komandu nekas labs negaidīja – tiesa tika spriesta Keipkostas fortā, kur atradās arī vergu cietums, mūsdienu Ganas teritorijā. 52 pirātiem piesprieda nāvessodu nožņaudzot.
