1922. gada 6. decembrī. Svarīga diena Īrijas vēsturē 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem saskaņā ar 1921. gada decembra angļu–īru vienošanos pēc trīs gadu ilga asiņaina neatkarības un arī savstarpēja pilsoņu kara darbību sāka Īrijas brīvvalsts, kas praktiski atdalījās no Apvienotās Karalistes. Dienu iepriekš “Valdības Vēstnesis” latviešu lasītājam uzsvēra: “Šī diena uzskatāma par vienu no svarīgākām Anglijas pēdējo septiņsimt gadu vēsturē, jo vakar [Anglijas] ķēniņš devis savu formālo piekrišanu Īrijas brīvvalsts atzīšanai.
Ar šo dienu sākas jauns laikmets Anglijas vēsturē, jo Īrijas brīvvalsts, kā pilntiesīga, nostājas līdzās citām domīnijām. Šodien ķēniņš notur padomi, lai parakstītu vēstījumu, ka Anglijas parlaments un Dienvidīrijas pagaidu parlaments apstiprinājuši Īrijas satversmi, kura stāsies spēkā pēc vēstījuma izsludināšanas.
Dublinas pagaidu parlaments šodien pieņems jaunā ģenerālgubernatora [Timotija] Hīlija amata zvērestu. Turpmāk Dailerins (Dáil Éireann) skaitīsies par Īrijas apakšnamu, un apakšnama locekļu pirmais pienākums būs nodot uzticības zvērestu Īrijas satversmei, kā arī viņa majestātei ķēniņam Džordžam V un viņa pēcnācējiem un tai valstu grupai, kuras sastāda Anglijas lielvalsti. Augšnama senatoru ievēlēšana un iecelšana notiks nākošās divās dienās.”
Ar šo Īrija tomēr vēl neskaitījās pilnībā neatkarīga valsts, bet gan britu domīnija kā Austrālija vai Kanāda. Par pilnībā patstāvīgu Īrija kļuva 1937. gada 29. decembrī, kad pēc kārtējā ekonomiskā konflikta ar Angliju stājās spēkā premjera Īmona de Valeras sagatavotā un vasarā referendumā apstiprinātā jaunā Īrijas konstitūcija, kas pasludināja republiku.
