1912. gada 5. decembris – senās Ēģiptes kultūras simbols 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem vācu arheologs Ludvigs Borhards izrakumos Amarnā pie Nīlas atrada Senās Ēģiptes faraona Ehnatona dzīvesbiedres Nofretetes krūšutēlu. Kā atrašanas dienu literatūrā brīžiem min arī 6. vai 7. decembri, taču tas nemaina atklājuma nozīmi, jo pusmetru augstā, izkrāsotā, lieliski saglabātā valdnieces Nofretetes biste kopš tā brīža kalpo par vienu no senēģiptiešu kultūras spilgtākajiem, pasaulē atpazīstamākajiem simboliem.
Borhards dārgumu ieraudzīja, atsedzot faraona Ehnatona galma tēlnieka Tutmosa darbnīcu. Tēls radīts laikā starp 1353. un 1336. gadu pirms mūsu ēras. Koka daļu paliekas liek domāt, ka valdnieces atveidojums Tutmosa darbnīcā stāvējis pie sienas uz koka plaukta, kas pārlūzis vai nogāzies.
Pēc tam krūšutēlu pārklājuši gruveši, to gluži vai iekonservējot. Līdzās Nofretetei stāvējusi arī līdzīga faraona Ehnatona biste cilvēka galvas lielumā, taču tā sadauzīta jau senatnē.
Zinātniekus allaž interesējis, kas bija noslēpumainā karaliene, faraona mīļākā sieva. Pastāv versija, ka viņa nav bijusi ēģiptiete, taču mūsdienās pētnieki sliecas uzskatīt, ka viņa nākusi no Augšēģiptes pilsētas Ahmimas, tātad tomēr bijusi vietējā. Senajos uzrakstos tiek cildināts viņas skaistums un viņas vārdu mēdz minēt līdzās Ehnatona vārdam, bet vairāk par Nofretetes biogrāfiju nav zināms praktiski nekas.
Tēlnieciskā ziņā nevainojamais šedevrs pēc atrašanas nonāca Senās Ēģiptes muzejā Berlīnē un mūsdienās tiek eksponēts Berlīnes Jaunajā muzejā līdz ar citiem senēģiptiešu artefaktiem. Ēģipte vairākkārt mēģinājusi panākt tā atgriešanos izcelsmes vietā, taču neveiksmīgi. Nofretetes krūšutēla vērtību naudā grūti izteikt, taču lēš, ka tie ir vairāk nekā pusmiljards ASV dolāru.
