Ugunsgrēks, kādu to attēloja izdevums “Pēdējā Brīdī”.
Ugunsgrēks, kādu to attēloja izdevums “Pēdējā Brīdī”.
Arhīva foto

1930. gada 11. aprīlī. Plašais ugunsgrēks Baltijas celulozes fabrikā 0

Pirms 90 gadiem tikai agrā rītā Slokas un Rīgas jūrmalas ugunsdzēsējiem, palīdzot kolēģiem no Rīgas, izdevās apdzēst plašu ugunsgrēku Baltijas celulozes fabrikā, kā toreiz sauca vēlāko Slokas celulozes rūpnīcu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Ugunsnelaime, kas izcēlās iepriekšējās dienas pievakarē, radīja lielu satraukumu arī Rīgā, jo liesmu atblāzmu nakts tumsā varēja vērot pat no Rīgas Bastejkalna.

Satrauktie pilsoņi sākumā domāja, ka deg kaut kur pie galvaspilsētas.
CITI ŠOBRĪD LASA

Uguns strādnieku neuzmanības pēc bija izcēlusies papīrfabrikas celulozes vārīšanas nodaļā, kur telpā mētājās daudz ugunsbīstamu celulozes vārīšanai izmantoto skaidu un koka atkritumu.

Pēc tam degšana pārsviedās uz līdzās, aiz sienas esošo mašīnu nodaļu.

“Jaunākās Ziņas” apgalvoja, ka noraudzīties baisajā skatā saskrējuši “gandrīz visi Slokas iedzīvotāji”. Tie vēlāk palīdzēja arī dzēšanas darbos.

Kad Slokas ugunsdzēsēji saprata, ka vieni galā netiks, tika telefonēts uz Rīgu.

Vispirms Rīgas brandmajors Kesners norīkoja palīgā slociniekiem “vairākas autošļirces”, taču ar tām bija par maz un nācās izsaukt vēl “5. ugunsdzēsēju nodaļas vieglo autošļirci un Rātūžlaukuma brīvprātīgos ugunsdzēsējus vienā autošļircē”.

Palīgi sasniedza Sloku pusstundā, brīžiem braucot “pat ar 90 km/h”. Tiesa, 5. nodaļas auto pēc tāda ātruma attīstīšanas ugunsgrēka vietu sasniegt neizdevās, jo starp Dzintariem un Majoriem ugunsdzēsējiem nācās iestūrēt kāda nama sētā, lai izvairītos no sadursmes ar pretīm braucošo autobusu.

Fabrikas dzēšanā tika iesaistīti visi Slokas un Jūrmalas ugunsdzēsēji, tāpat Lielupes velkonis “Poderaa”. Ūdeni dzēšanai ņēma no Lielupes.

Apdrošinātā celulozes nodaļa izdega pilnībā, taču fabrikai vēl bija krājumi, turklāt papīra nodaļu bija izdevies glābt. Uzņēmums Slokā tolaik deva darbu ap 700 cilvēkiem un teju vārda tiešā nozīmē bija šīs pilsētiņas “sirds”.

Vēl nebija rimušas runas par Sloku, kad šīs pašas dienas vakarā vēl grandiozāku un traģiskāku ugunsgrēku piedzīvoja Rīga – nodega bijušajā “Provodņika” rūpnīcā iekārtotā linu noliktava.

Šoreiz gāja bojā trīs ugunsdzēsēji un vairāki tika smagi ievainoti. Abi gadījumi bija diezgan aizdomīgi – ekonomiskās krīzes apstākļos uzņēmumi un noliktavas dega biežāk nekā parasti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.