1930. gada 19. oktobrī. Policisti nepamierināti, ka formastērpi jāpērk pašiem 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 90 gadiem “Jaunākās Ziņas” signalizēja par policistu rūpēm jaunā parauga formastērpu dēļ. Saskaņā ar iekšlietu ministra Eduarda Laimiņa 2. augustā parakstīto pavēli visiem kārtībniekiem tādos bija jāietērpjas līdz 1932. gada 1. janvārim. Agrāk formas bija melnas, tagad zilganpelēkas, ar tādas pašas krāsas cepurēm.
Policisti žēlojās, ka gaiši pelēkais būšot nepraktisks un ātri smērēšoties, zinot, ar kādiem subjektiem darīšana ielās.
Tomēr vislielāko uztraukumu, īpaši zemākās pakāpes kārtībniekos, radīja apstāklis, ka jauno formu atkal nāksies pirkt pašiem. “Tagad viņi kopā ar dzīvokli un drēbju naudu izpelna 116,50 latus mēnesī. Neskatoties uz to, jaunais formas tērps, kas ar mēteli kopā izmaksā ap 340 latu, viņiem tomēr jāiegādājas. Visa šī suma policistiem jāsamaksā četros mēnešos.
Neapmierināti ar jauno rīkojumu ir arī vecākie policijas kārtībnieki un uzraugi, kaut gan viņu materiālais stāvoklis ir daudz labāks.
Tuvojoties ziemai, policistiem lielas grūtības ir ar siltu kažoku iegādāšanos posteņiem uz ielām. Arī tiem budžets nav paredzēts, un kārtībniekiem tas jāiegādājas uz sava rēķina. Kārtībnieki viņus parasti iegādāja pa vairākiem kopā, maksājot 160 latus,” tā laikraksts.
Rēķinoties ar padoto reālajām iespējām, priekšniecībai nācās vairākkārt pagarināt sākotnējo termiņu, un pēdējais bija 1933. gada 1. aprīlis. Tomēr “Latvis” arī 1933. gadā konstatēja: “Ja paraugamies tik uz posteņa stāvošajos kārtībniekos, tad redzam, ka katrs policists ģērbies pēc sava ieskata. Vienam uz posteņa stāvot galvā bruņu cepure, citam formas cepure ar nagu. Kājās vienam garie ūdenszābaki, citam lakkurpes, dažs kā “činavnieks” galošās, viena daļa garās biksēs, cits galifē biksēs utt.”
